1- Angļu alfabēts

1. A a — izrunā: ei — /eɪ/ — Burtu A izrunā kā „ei”, līdzīgi kā vārda „eight” sākumā.

2. B b — izrunā: bī — /b/ — Burtu B izrunā „bī”, un tā skaņa ir /b/, piemēram: book.

3. C c — izrunā: sī — /k/, /s/ — Burtu C izrunā „sī”. Tā skaņa var būt /k/, piemēram: cat, vai /s/, piemēram: city.

4. D d — izrunā: dī — /d/ — Burtu D izrunā „dī”, un tā skaņa ir /d/, piemēram: dog.

5. E e — izrunā: ī — /iː/ — Burtu E izrunā „ī”, un tam ir līdzīga skaņa kā vārdā see.

6. F f — izrunā: ef — /f/ — Burtu F izrunā „ef”, un tā skaņa ir /f/, piemēram: fish.

7. G g — izrunā: džī — /ɡ/, /dʒ/ — Burtu G izrunā „džī”. Tā skaņa var būt /ɡ/, piemēram: go, vai /dʒ/, piemēram: giant.

8. H h — izrunā: eič — /h/ — Burtu H izrunā „eič”, un tā skaņa ir /h/, piemēram: house.

9. I i — izrunā: ai — /aɪ/ — Burtu I izrunā „ai”, tāpat kā vārdu eye.

10. J j — izrunā: džei — /dʒ/ — Burtu J izrunā „džei”, un tā skaņa ir /dʒ/, piemēram: job.

11. K k — izrunā: kei — /k/ — Burtu K izrunā „kei”, un tā skaņa ir /k/, piemēram: key.

12. L l — izrunā: el — /l/ — Burtu L izrunā „el”, un tā skaņa ir /l/, piemēram: love.

13. M m — izrunā: em — /m/ — Burtu M izrunā „em”, un tā skaņa ir /m/, piemēram: man.

14. N n — izrunā: en — /n/ — Burtu N izrunā „en”, un tā skaņa ir /n/, piemēram: name.

15. O o — izrunā: ou — /oʊ/ — Burtu O izrunā „ou”, un tā skaņa ir /oʊ/, piemēram: go.

16. P p — izrunā: pī — /p/ — Burtu P izrunā „pī”, un tā skaņa ir /p/, piemēram: pen.

17. Q q — izrunā: kjū — /k/ — Burtu Q izrunā „kjū”. Tas parasti tiek lietots kopā ar burtu U, piemēram: queen.

18. R r — izrunā: ār — /r/ — Burtu R izrunā „ār”, un tā skaņa ir /r/, piemēram: red.

19. S s — izrunā: es — /s/, /z/ — Burtu S izrunā „es”. Tā skaņa var būt /s/, piemēram: sun, vai /z/, piemēram: rose.

20. T t — izrunā: tī — /t/ — Burtu T izrunā „tī”, un tā skaņa ir /t/, piemēram: ten.

21. U u — izrunā: jū — /juː/, /ʌ/ — Burtu U izrunā „jū” /juː/, bet vārdu iekšienē tas var apzīmēt arī skaņu /ʌ/, piemēram: cup.

22. V v — izrunā: vī — /v/ — Burtu V izrunā „vī”, un tā skaņa ir /v/, piemēram: very.

23. W w — izrunā: dabļū — /w/ — Burtu W izrunā „dabļū”, un tā skaņa ir /w/, piemēram: water.

24. X x — izrunā: eks — /ks/ — Burtu X izrunā „eks”, un tā parastā skaņa ir /ks/, piemēram: box.

25. Y y — izrunā: vai — /j/, /ɪ/, /aɪ/ — Burtu Y izrunā „vai”. Tā skaņa var būt /j/, piemēram: yes, /ɪ/, piemēram: happy, vai /aɪ/, piemēram: my.

26. Z z — izrunā: zī* — /z/ — Amerikāņu angļu valodā burtu Z parasti izrunā „zī”. Britu angļu valodā to parasti izrunā „zed” (zed). Tā skaņa ir /z/, piemēram: zoo.

2- Vārdu secība (WORD ORDER)

1. Pamata teikums — teikuma priekšmets + darbības vārds — Subject + Verb — I sleep. — Ai slīp — Es guļu.

2. Tiešais papildinātājs — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt — I read a book. — Ai rīd e buk — Es lasu grāmatu.

3. Netiešais papildinātājs — teikuma priekšmets + darbības vārds + netiešais papildinātājs + tiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + indirekt ob džekt + dairekt ob džekt — I give him a book. — Ai giv him e buk — Es dodu viņam grāmatu.

4. Labuma guvējs — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + for + persona — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + for + pērson — I buy a book for him. — Ai bai e buk for him — Es nopērku viņam grāmatu.

5. Netiešā papildinātāja vietniekvārds — teikuma priekšmets + darbības vārds + netiešā papildinātāja vietniekvārds + tiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + indirekt ob džekt prounoun + dairekt ob džekt — I give her a book. — Ai giv her e buk — Es dodu viņai grāmatu.

6. Īpašības vārds — teikuma priekšmets + be + īpašības vārds — Sabdžekt + bī + edžektīv — The book is big. — De buk iz big — Grāmata ir liela.

7. Apstākļa vārds — teikuma priekšmets + darbības vārds + apstākļa vārds — Sabdžekt + vērbs + advērb — He reads quickly. — Hī rīdz kuikli — Viņš ātri lasa.

8. Tiešais papildinātājs + apstākļa vārds — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + apstākļa vārds — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + advērb — I read a book quickly. — Ai rīd e buk kuikli — Es ātri lasu grāmatu.

9. Laika apstāklis — teikuma priekšmets + darbības vārds + laika apstāklis — Sabdžekt + vērbs + taim advērb — I work today. — Ai vērk tudēj — Es šodien strādāju.

10. Vietas apstāklis — teikuma priekšmets + darbības vārds + vietas apstāklis — Sabdžekt + vērbs + pleis advērb — She lives there. — Šī livz der — Viņa tur dzīvo.

11. Prievārda frāze — teikuma priekšmets + be + prievārda frāze — Sabdžekt + bī + prepazicionel frēiz — The book is on the table. — De buk iz on de teibl — Grāmata atrodas uz galda.

12. Tiešais papildinātājs + vieta — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + vieta — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + pleis phrēiz — I put a book on the table. — Ai put e buk on de teibl — Es nolieku grāmatu uz galda.

13. Noteicējs + lietvārds — noteicējs + lietvārds — Ditemainer + naun — This book is new. — Dis buk iz njū — Šī grāmata ir jauna.

14. Noteicējs + īpašības vārds + lietvārds — noteicējs + īpašības vārds + lietvārds — Ditemainer + edžektīv + naun — This big book is new. — Dis big buk iz njū — Šī lielā grāmata ir jauna.

15. Skaitļa vārds + lietvārds — skaitļa vārds + lietvārds — Nūmerel + naun — Two books are new. — Tū buks ār njū — Divas grāmatas ir jaunas.

16. Saikļa and lietojums — teikuma priekšmets + darbības vārds + and + teikuma priekšmets + darbības vārds — Sabdžekt + vērbs + end + sabdžekt + vērbs — I read and he writes. — Ai rīd end hī raits — Es lasu, un viņš raksta.

17. Saiklis starp teikumiem ar papildinātājiem — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + and + teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + end + sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt — I read a book and he writes a letter. — Ai rīd e buk end hī raits e leter — Es lasu grāmatu, un viņš raksta vēstuli.

18. Pasīva forma — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma — Sabdžekt + bī + vī thrī — The book is read. — De buk iz red — Grāmata tiek lasīta.

19. Pasīva forma + darbības veicējs — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma + by + darbības veicējs — Sabdžekt + bī + vī thrī + bai + eidžent — The book is read by the teacher. — De buk iz red bai de tīčer — Grāmatu lasa skolotājs.

20. Pasīva forma + netiešais papildinātājs — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma + to + netiešais papildinātājs — Sabdžekt + bī + vī thrī + tū + indirekt ob džekt — The book is given to him. — De buk iz givən tū him — Grāmata tiek dota viņam.

21. Pasīva forma + netiešais papildinātājs + darbības veicējs — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma + to + netiešais papildinātājs + by + darbības veicējs — Sabdžekt + bī + vī thrī + tū + indirekt ob džekt + bai + eidžent — The book is given to him by the teacher. — De buk iz givən tū him bai de tīčer — Skolotājs dod grāmatu viņam.

22. Pasīva forma + apstākļa vārds — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma + apstākļa vārds — Sabdžekt + bī + vī thrī + advērb — The book is read now. — De buk iz red nau — Grāmata tiek lasīta tagad.

23. Pasīva forma + vieta — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma + vieta — Sabdžekt + bī + vī thrī + loukeišen — The book is put on the table. — De buk iz put on de teibl — Grāmata tiek nolikta uz galda.

24. Pasīva forma + darbības veicējs + laika apstāklis — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma + by + darbības veicējs + laika apstāklis — Sabdžekt + bī + vī thrī + bai + eidžent + taim advērb — The book is read by the teacher today. — De buk iz red bai de tīčer tudēj — Skolotājs šodien lasa grāmatu.

25. Pasīva forma + netiešais papildinātājs + darbības veicējs + laika apstāklis — teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma + to + netiešais papildinātājs + by + darbības veicējs + laika apstāklis — Sabdžekt + bī + vī thrī + tū + indirekt ob džekt + bai + eidžent + taim advērb — The book is given to the student by the teacher today. — De buk iz givən tū de stjūdnt bai de tīčer tudēj — Skolotājs šodien dod grāmatu skolēnam.

26. Present perfect pasīvs — teikuma priekšmets + has/have been + darbības vārda trešā forma — Sabdžekt + haz/hev bin + vī thrī — The book has been read. — De buk haz bin red — Grāmata ir izlasīta.

27. Present perfect pasīvs + darbības veicējs — teikuma priekšmets + has/have been + darbības vārda trešā forma + by + darbības veicējs — Sabdžekt + haz/hev bin + vī thrī + bai + eidžent — The book has been read by the teacher. — De buk haz bin red bai de tīčer — Skolotājs ir izlasījis grāmatu.

28. Nākotnes pasīvs — teikuma priekšmets + will be + darbības vārda trešā forma + laika apstāklis — Sabdžekt + vil bī + vī thrī + taim — The book will be read tomorrow. — De buk vil bī red tumorou — Grāmata tiks lasīta rīt.

29. Nākotnes pasīvs + darbības veicējs — teikuma priekšmets + will be + darbības vārda trešā forma + by + darbības veicējs + laika apstāklis — Sabdžekt + vil bī + vī thrī + bai + eidžent + taim — The book will be read by the teacher tomorrow. — De buk vil bī red bai de tīčer tumorou — Skolotājs rīt lasīs grāmatu.

30. Pasīvs ar modālo darbības vārdu — teikuma priekšmets + modālais darbības vārds + be + darbības vārda trešā forma — Sabdžekt + modal vērbs + bī + vī thrī — The book must be read. — De buk mast bī red — Grāmata ir jāizlasa.

31. Noliegums — teikuma priekšmets + palīgdarbības vārds + not + darbības vārds — Sabdžekt + oksiljeri vērbs + not + vērbs — I do not read a book. — Ai dū not rīd e buk — Es nelasu grāmatu.

32. Pasīva nolieguma forma — teikuma priekšmets + be + not + darbības vārda trešā forma + by + darbības veicējs — Sabdžekt + bī + not + vī thrī + bai + eidžent — The book is not read by the teacher. — De buk iz not red bai de tīčer — Skolotājs nelasa grāmatu.

33. Jā/nē jautājums — palīgdarbības vārds + teikuma priekšmets + darbības vārds? — Oksiljeri vērbs + sabdžekt + vērbs? — Do you read a book? — Dū jū rīd e buk? — Vai tu lasi grāmatu?

34. Jautājums pasīvā formā — be + teikuma priekšmets + darbības vārda trešā forma? — Bī + sabdžekt + vī thrī? — Is the book being read? — Iz de buk bīing red? — Vai grāmata tiek lasīta?

35. Jautājums par teikuma priekšmetu — who + darbības vārds + tiešais papildinātājs? — Hū + vērbs + dairekt ob džekt? — Who reads the book? — Hū rīdz de buk? — Kas lasa grāmatu?

36. Jautājums par netiešo papildinātāju — who/whom + palīgdarbības vārds + teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + to? — Hū/hūm + oksiljeri vērbs + sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + tū? — Who do you give the book to? — Hū dū jū giv de buk tū? — Kam tu dod grāmatu?

37. Pavēles izteiksme — darbības vārds + ...! — Vērbs + ...! — Read! — Rīd! — Lasi!

38. Pavēle + netiešais papildinātājs — darbības vārds + tiešais papildinātājs + to + netiešais papildinātājs! — Vērbs + dairekt ob džekt + tū + indirekt ob džekt! — Give the book to him! — Giv de buk tū him! — Dod viņam grāmatu!

39. Pasīva pavēle — let + tiešais papildinātājs + be + darbības vārda trešā forma! — Let + dairekt ob džekt + bī + vī thrī! — Let the book be read! — Let de buk bī red! — Lai grāmata tiek izlasīta!

40. Infinitīvs — to + darbības vārds — Tū + vērbs — to read — tū rīd — lasīt

41. Infinitīvs + tiešais papildinātājs — to + darbības vārds + tiešais papildinātājs — Tū + vērbs + dairekt ob džekt — to read a book — Tū rīd e buk — lasīt grāmatu

42. Infinitīvs + noteikts tiešais papildinātājs — to + darbības vārds + noteikts tiešais papildinātājs — Tū + vērbs + spesifik dairekt ob džekt — to read the book — Tū rīd de buk — lasīt šo grāmatu

43. Mērķis — teikuma priekšmets + darbības vārds + to + darbības vārds — Sabdžekt + vērbs + tū + vērbs — I eat to play. — Ai īt tū plej — Es ēdu, lai varētu spēlēties.

44. Relatīvais palīgteikums — lietvārds + relatīvais vārds + teikuma daļa — Naun + relativ vērds + klauz — The book that I read is interesting. — De buk det ai rīd iz intristing — Grāmata, kuru es lasu, ir interesanta.

45. Relatīvais palīgteikums pasīvā formā — lietvārds + relatīvais vārds + pasīva forma — Naun + relativ vērds + vois — The book that is being read by the teacher is interesting. — De buk det iz bīing red bai de tīčer iz intristing — Grāmata, kuru lasa skolotājs, ir interesanta.

46. Nosacījums — if + teikums, teikuma priekšmets + darbības vārds — If + klauz, sabdžekt + vērbs — If I have time, I read. — If ai hev taim, ai rīd — Ja man ir laiks, es lasu.

47. Nosacījums + pasīva forma — if + teikuma priekšmets + be + darbības vārda trešā forma, teikuma priekšmets + darbības vārds — If + sabdžekt + bī + vī thrī, sabdžekt + vērbs — If the book is read, he learns. — If de buk iz red, hī lernz — Ja grāmata tiek lasīta, viņš mācās.

48. Netiešā runa — teikuma priekšmets + darbības vārds + that + teikuma priekšmets + darbības vārds — Sabdžekt + vērbs + det + sabdžekt + vērbs — He said that he was reading. — Hī sed det hī voz rīding — Viņš teica, ka lasīja.

49. Netiešais jautājums — teikuma priekšmets + darbības vārds + if/whether + teikuma priekšmets + darbības vārds — Sabdžekt + vērbs + if/veder + sabdžekt + vērbs — He asked if I was reading. — Hī āskt if ai voz rīding — Viņš jautāja, vai es lasīju.

50. Netieša pavēle vai lūgums — teikuma priekšmets + darbības vārds + papildinātājs + to + darbības vārds — Sabdžekt + vērbs + ob džekt + tū + vērbs — He asked me to read. — Hī āskt mī tū rīd — Viņš lūdza mani lasīt.

Apstākļa vārdi:

1. Veids (Manner): veida apstākļa vārds parasti atrodas pēc darbības vārda vai papildinātāja. Teikuma priekšmets + darbības vārds + papildinātājs + apstākļa vārds. I read the book quickly. — Ai rīd de buk kuikli. — Es ātri lasu grāmatu.

2. Vieta (Place): vietas apstākļa vārds parasti atrodas pēc darbības vārda vai papildinātāja. Teikuma priekšmets + darbības vārds + papildinātājs + vieta. I read the book at home. — Ai rīd de buk et hōm. — Es lasu grāmatu mājās.

3. Laiks (Time): laika apstāklis parasti atrodas teikuma beigās vai sākumā. Teikuma priekšmets + darbības vārds + papildinātājs + laiks. I read the book yesterday. — Ai rīd de buk jesterdēj. — Es vakar lasīju grāmatu.

4. Biežums (Frequency): biežuma apstākļa vārds parasti atrodas pirms galvenā darbības vārda. Teikuma priekšmets + biežuma apstākļa vārds + darbības vārds. I often read books. — Ai ofen rīd buks. — Es bieži lasu grāmatas.

5. Biežums + be (Frequency + be): biežuma apstākļa vārds atrodas pēc darbības vārda be. Teikuma priekšmets + be + biežuma apstākļa vārds. He is always happy. — Hī iz olveiz hepī. — Viņš vienmēr ir laimīgs.

6. Biežums + palīgdarbības vārds (Frequency + auxiliary): biežuma apstākļa vārds atrodas pēc pirmā palīgdarbības vārda. Teikuma priekšmets + palīgdarbības vārds + biežuma apstākļa vārds + darbības vārds. I have never seen it. — Ai hev never sīn it. — Es to nekad neesmu redzējis.

7. Pakāpe (Degree): pakāpes apstākļa vārds atrodas pirms īpašības vārda vai apstākļa vārda, ko tas raksturo. Teikuma priekšmets + pakāpes apstākļa vārds + īpašības vārds/apstākļa vārds. It is very good. — It iz verī gud. — Tas ir ļoti labi.

8. Pakāpe + darbības vārds (Degree + verb): atkarībā no apstākļa vārda lietojuma tas var atrasties pirms vai pēc darbības vārda. Teikuma priekšmets + darbības vārds + apstākļa vārds. I really like it. — Ai rīelī laik it. — Man tas patiešām patīk.

9. Teikuma apstākļa vārds (Sentence adverb): tas var atrasties teikuma sākumā, vidū vai beigās un izsaka runātāja attieksmi pret visu teikumu. Apstākļa vārds + teikums. Fortunately, I won. — Forčənətli, ai van. — Par laimi, es uzvarēju.

10. Komentāra apstākļa vārds (Comment adverb): tas parasti atrodas teikuma sākumā un izsaka runātāja viedokli vai komentāru. Apstākļa vārds + teikums. Honestly, I don't know. — Onestli, ai dount nō. — Godīgi sakot, es nezinu.

11. Saikļa apstākļa vārds (Linking adverb): tas parasti atrodas teikuma sākumā vai vidū un savieno divas domas vai teikumus. Teikums + saikļa apstākļa vārds + teikums. I was tired; however, I worked. — Ai voz taiərd; hau-ever, ai vērkt. — Es biju noguris; tomēr es strādāju.

12. Virziens (Direction): virziena apstākļa vārds parasti atrodas pēc darbības vārda vai papildinātāja. Teikuma priekšmets + darbības vārds + papildinātājs + virziena apstākļa vārds. She went outside. — Šī vent autsaid. — Viņa izgāja ārā.

13. Noteikts biežums (Definite frequency): noteikta biežuma izteiciens var atrasties teikuma sākumā vai beigās. Biežuma izteiciens + teikums. I go there every day. — Ai gō der evrī dēj. — Es tur eju katru dienu.

14. Ilgums (Duration): ilguma izteiciens parasti atrodas teikuma beigās. Teikuma priekšmets + darbības vārds + papildinātājs + ilgums. I studied for two hours. — Ai stadīd for tū auərs. — Es mācījos divas stundas.

15. Mērķis (Purpose): mērķa izteiciens parasti atrodas teikuma beigās un paskaidro darbības iemeslu. Teikums + mērķa izteiciens. I went there to study. — Ai vent der tū stadī. — Es devos turp mācīties.

INDIRECT OBJECT: Netiešais papildinātājs

# — Veids — Veidošanas noteikums — Veidošanas noteikuma izruna — Piemērs — Piemēra izruna — Tulkojums

1. Netiešais papildinātājs pirms tiešā papildinātāja — teikuma priekšmets + darbības vārds + netiešais papildinātājs + tiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + indirekt ob džekt + dairekt ob džekt — I gave him a book. — Ai geiv him e buk — Es iedevu viņam grāmatu.

2. Tiešais papildinātājs + to + netiešais papildinātājs — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + to + netiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + tū + indirekt ob džekt — I gave a book to him. — Ai geiv e buk tū him — Es iedevu viņam grāmatu.

3. Netiešais papildinātājs pirms tiešā papildinātāja — teikuma priekšmets + darbības vārds + netiešais papildinātājs + tiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + indirekt ob džekt + dairekt ob džekt — She sent me a letter. — Šī sent mī e leter — Viņa man nosūtīja vēstuli.

4. Tiešais papildinātājs + to + netiešais papildinātājs — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + to + netiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + tū + indirekt ob džekt — She sent a letter to me. — Šī sent e leter tū mī — Viņa nosūtīja vēstuli man.

5. Netiešais papildinātājs pirms tiešā papildinātāja ar for — teikuma priekšmets + darbības vārds + netiešais papildinātājs + tiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + indirekt ob džekt + dairekt ob džekt — I bought her a gift. — Ai bōt her e gift — Es nopirku viņai dāvanu.

6. Tiešais papildinātājs + for + netiešais papildinātājs — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + for + netiešais papildinātājs — Sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + for + indirekt ob džekt — I bought a gift for her. — Ai bōt e gift for her — Es nopirku dāvanu viņai.

7. Netiešā papildinātāja pasīvs — netiešais papildinātājs + be + darbības vārda trešā forma + tiešais papildinātājs — Indirekt ob džekt + bī + vī thrī + dairekt ob džekt — He was given a book. — Hī voz givən e buk — Viņam tika iedota grāmata.

8. Tiešā papildinātāja pasīvs + to + netiešais papildinātājs — tiešais papildinātājs + be + darbības vārda trešā forma + to + netiešais papildinātājs — Dairekt ob džekt + bī + vī thrī + tū + indirekt ob džekt — A book was given to him. — E buk voz givən tū him — Grāmata tika iedota viņam.

9. Jautājums par netiešo papildinātāju — jautājuma vārds + palīgdarbības vārds + teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + to? — Hū + dū/daz/did + sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt + tū? — Who did you give it to? — Hū did jū giv it tū? — Kam tu to iedevi?

10. Formāls jautājums par netiešo papildinātāju — to whom + palīgdarbības vārds + teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs? — Tū hūm + oksiljeri + sabdžekt + vērbs + dairekt ob džekt? — To whom did you give it? — Tū hūm did jū giv it? — Kam tu to iedevi?

GENITIVE: Piederība un attiecības

# — Veids — Veidošanas noteikums — Veidošanas noteikuma izruna — Piemērs — Piemēra izruna — Tulkojums

1. Piederība vienskaitlī — lietvārds + 's + lietvārds — Naun + iz + naun — John's car — Džonz kār — Džona automašīna.

2. Piederība ar of — lietvārds + of + lietvārds — Naun + ov + naun — the car of John — De kār ov Džon — Džona automašīna.

3. Piederība regulārā daudzskaitlī — lietvārds daudzskaitlī + ' + lietvārds — Plūrel naun + apostrof + naun — students' books — Stjūdents buks — Studentu grāmatas.

4. Piederība neregulārā daudzskaitlī — lietvārds + 's + lietvārds — Naun + iz + naun — children's toys — Čildrenz toiz — Bērnu rotaļlietas.

5. Piederība ar of — lietvārds + of + lietvārds — Naun + ov + naun — the roof of the house — De rūf ov de haus — Mājas jumts.

6. Piederības noteicējs — piederības noteicējs + lietvārds — Pazesiv ditemainer + naun — my car — Mai kār — Mana automašīna.

7. Patstāvīgs piederības vietniekvārds — piederības vietniekvārds — Pazesiv prounoun — The car is mine. — De kār iz main — Automašīna ir mana.

8. Divkārša piederības konstrukcija — lietvārds + of + patstāvīgs piederības vietniekvārds — Naun + ov + pazesiv prounoun — a friend of mine — E frend ov main — Viens no maniem draugiem.

9. Laika piederība — laika lietvārds + 's + lietvārds — Taim naun + iz + naun — today's news — Tudējz njūz — Šodienas ziņas.

10. Piederība ar laika mērvienību daudzskaitlī — skaitļa vārds + mērvienība + ' + lietvārds — Nūmerel + jūnit + apostrof + naun — two weeks' vacation — Tū vīks vekeišen — Divu nedēļu atvaļinājums.

11. Jautājums par piederību — whose + lietvārds? — Hūz + naun? — Whose book? — Hūz buk? — Kura grāmata?

12. Piederība relatīvajā palīgteikumā — whose + lietvārds + teikuma daļa — Hūz + naun + klauz — the man whose car... — De men hūz kār... — Vīrietis, kura automašīna...

13. Kopīga piederība — pirmais lietvārds + and + otrais lietvārds + 's + lietvārds — Naun + end + naun + iz + naun — John and Mary's house — Džon end Mērijz haus — Džona un Mērijas kopīgā māja.

14. Atsevišķa piederība — pirmais lietvārds + 's + and + otrais lietvārds + 's + lietvārds — Naun + iz + end + naun + iz + naun — John's and Mary's houses — Džonz end Mērijz hausiz — Džona un Mērijas atsevišķās mājas.

INDEPENDENT: Patstāvīgi piederības vietniekvārdi

Persona — Piederības noteicējs — Piederības noteicēja izruna — Patstāvīgs piederības vietniekvārds — Vietniekvārda izruna — Pilns piemērs — Piemēra izruna — Tulkojums

I = es — my — mai — mine — main — This book is mine. — Dis buk iz main — Šī grāmata ir mana.

you = tu/jūs — your — jor — yours — jorz — This book is yours. — Dis buk iz jorz — Šī grāmata ir tava/jūsu.

he = viņš — his — hiz — his — hiz — This book is his. — Dis buk iz hiz — Šī grāmata ir viņa.

she = viņa — her — her — hers — herz — This book is hers. — Dis buk iz herz — Šī grāmata ir viņas.

it = tas/tā (dzīvniekiem un priekšmetiem) — its — its — mūsdienu angļu valodā parasti nav patstāvīga piederības vietniekvārda formā its — — The dog hurt its leg. — De dog hert its leg — Suns savainoja savu kāju.

we = mēs — our — aur — ours — aurz — This book is ours. — Dis buk iz aurz — Šī grāmata ir mūsu.

they = viņi/viņas — their — der — theirs — derz — This book is theirs. — Dis buk iz derz — Šī grāmata ir viņu.

The book is the boy's. = Grāmata pieder zēnam.

The book is for the boy. = Grāmata ir paredzēta zēnam.

WAS GOING TO: Bija paredzēts darīt / gatavojās darīt

Vietniekvārds — Veidošanas noteikums — Veidošanas noteikuma izruna — Piemērs — Piemēra izruna — Nozīme

I = es — I + was going to + darbības vārds — Ai + voz gouing tū + vērbs — I was going to eat. — Ai voz gouing tū īt — Es gatavojos ēst.

you = tu/jūs — you + were going to + darbības vārds — Jū + vēr gouing tū + vērbs — You were going to eat. — Jū vēr gouing tū īt — Tu gatavojies ēst.

he = viņš — he + was going to + darbības vārds — Hī + voz gouing tū + vērbs — He was going to eat. — Hī voz gouing tū īt — Viņš gatavojās ēst.

she = viņa — she + was going to + darbības vārds — Šī + voz gouing tū + vērbs — She was going to eat. — Šī voz gouing tū īt — Viņa gatavojās ēst.

it = tas/tā — it + was going to + darbības vārds — It + voz gouing tū + vērbs — It was going to rain. — It voz gouing tū rein — Bija gaidāms lietus.

we = mēs — we + were going to + darbības vārds — Vī + vēr gouing tū + vērbs — We were going to eat. — Vī vēr gouing tū īt — Mēs gatavojāmies ēst.

they = viņi/viņas — they + were going to + darbības vārds — Dei + vēr gouing tū + vērbs — They were going to eat. — Dei vēr gouing tū īt — Viņi gatavojās ēst.

Was about to / were about to = gatavojās kaut ko darīt pavisam drīz.

Was about to = kaut kas tūlīt grasījās notikt.

Was supposed to = bija paredzēts kaut ko darīt, bet kaut kas to kavēja vai notika citādi.

I was supposed to clean up today, but due to the bad weather, I am not. = Man šodien bija paredzēts sakopt, bet slikto laikapstākļu dēļ es to nedaru.

3- Lietvārdi (NOUNS)

Gramatiskā nozīme — Veidošanas noteikums — Piemērs — Izruna — Tulkojums

Daudzskaitlis — lietvārds + s — books — Buks — Grāmatas.

Daudzskaitlis — lietvārds + es [iz] — boxes — Boksiz — Kastes.

Noteiktais vienskaitlis — the [de] + lietvārds — the book — De buk — Grāmata.

Noteiktais daudzskaitlis — the [de] + lietvārds daudzskaitlī — the books — De buks — Grāmatas.

Nenoteiktais vienskaitlis — a [e] + lietvārds — a book — E buk — Grāmata.

Nenoteiktais vienskaitlis — ja nākamais vārds sākas ar patskaņa skaņu, lieto an [en] + lietvārds — an apple — En epl — Ābols.

Netiešais papildinātājs — teikuma priekšmets + darbības vārds + netiešais papildinātājs + noteiktais tiešais papildinātājs — I give him the book. — Ai giv him de buk — Es dodu viņam grāmatu.

Netiešais papildinātājs ar to — teikuma priekšmets + darbības vārds + tiešais papildinātājs + to + netiešais papildinātājs — I give the book to him. — Ai giv de buk tū him — Es dodu grāmatu viņam.

Piederība — īpašnieka lietvārds + 's + piederošais lietvārds — John's car — Džonz kār — Džona automašīna.

Piederība daudzskaitlī — īpašnieka lietvārds daudzskaitlī + apostrofs + piederošais lietvārds — the boys' books — De boiz buks — Zēnu grāmatas.

Piederība ar of — piederošais lietvārds + of + īpašnieka lietvārds — the door of the house — De dōr ov de haus — Mājas durvis.

Vārda galotne — Ko pievienot? — Piemērs — Izruna

Lielākā daļa vārdu — -s — book → books — Buk → buks.

s — -es — bus → buses — Bas → basiz.

ss — -es — class → classes — Klās → klāsiz.

sh — -es — dish → dishes — Diš → dišiz.

ch — -es — watch → watches — Voč → vočiz.

x — -es — box → boxes — Boks → boksiz.

z — -es — quiz → quizzes — Kv iz → kv iziz.

Līdzskanis + y — -ies — baby → babies — Beibi → beibiz.

Patskanis + y — -s — boy → boys — Boi → boiz.

Daži vārdi ar f/fe — -ves — knife → knives — Naif → naivz.

Daži vārdi ar f/fe — -s — roof → roofs — Rūf → rūfs.

Nenoteiktajā formā lietvārds var būt vienskaitlī, ja tas ir skaitāms; nenoteikto artikulu a/an nelieto ar daudzskaitļa lietvārdiem.

INDIRECT OBJECT: Netiešais papildinātājs

Angļu valodā ir trīs galvenie veidi, kā izvietot netiešo papildinātāju:

1- Subject + Verb + Indirect Object + Direct Object

I give a boy a book. = Es dodu zēnam grāmatu.

2- Subject + Verb + Direct Object + to + Indirect Object

I give a book to a boy. = Es dodu grāmatu zēnam.

3- Subject + Verb + to + Indirect Object + Direct Object

I give to a boy a book. = Es dodu zēnam grāmatu.

Šis veids mūsdienu angļu valodā izklausās neparasti; pirmo un otro veidu lieto biežāk.

GENITIVE: Piederība

Angļu valodā ir divi galvenie veidi, kā izteikt piederību:

1- Owner's + Possession

The boy's book = Zēna grāmata.

2- Possession + of + Owner

The book of the boy = Zēna grāmata.

3- Īpašības vārdi (ADJECTIVES)

Veids latviski Veidošana latviski Angļu veidojuma izruna latviski Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme latviski

Aprakstošie īpašības vārdi Īpašības vārds + lietvārds edžektīv + naun a beautiful house ə bjūtiful haus skaista māja

Daudzuma īpašības vārdi Daudzuma vārds + lietvārds kvontiti + naun many books meni buks daudz grāmatu

Skaitļa īpašības vārdi Skaitlis + lietvārds nambər + naun three books thrī buks trīs grāmatas

Norādāmie īpašības vārdi this/that/these/those + lietvārds dhis/dhet/dhīz/dhōuz + naun this book dhis buk šī grāmata

Piederības īpašības vārdi my/your/his/her/its/our/their + lietvārds mai/jūr/hiz/hər/its/aur/dheir + naun my car mai kār mana automašīna

Jautājamie īpašības vārdi which/what/whose + lietvārds vič/wot/hūz + naun which book? vič buk? kura grāmata?

Nenoteiktie īpašības vārdi Nenoteikts vārds + lietvārds indefinit vərd + naun some books sam buks dažas grāmatas

Sadales īpašības vārdi each/every/either/neither + lietvārds īč/evri/aidhər/naidhər + naun each student īč stjūdент katrs students

No īpašvārdiem veidoti īpašības vārdi Īpašvārds → īpašības vārds pr oper naun → edžektīv English language ingliš lengvidž angļu valoda

Saliktie īpašības vārdi Vārds + vārds vərd + vərd a well-known actor ə vel-nōun aktər labi pazīstams aktieris

No tagadnes vai pagātnes divdabjiem veidoti īpašības vārdi V-ing / V-ed vī-ing / vī-ed a boring movie ə boring mūvī garlaicīga filma

Salīdzināmās pakāpes īpašības vārdi Īpašības vārds + er / more + īpašības vārds edžektīv + ər / mōr + edžektīv bigger house bigər haus lielāka māja

Vispārākās pakāpes īpašības vārdi Īpašības vārds + est / most + īpašības vārds edžektīv + ist / mōust + edžektīv the biggest house dhə bigist haus lielākā māja

Vairāki līdzvērtīgi īpašības vārdi Īpašības vārds + komats + īpašības vārds + lietvārds edžektīv + komə + edžektīv + naun a long, difficult journey ə long, difikəlt džərni ilgs, grūts ceļojums

Īpašības vārds pirms lietvārda Īpašības vārds + lietvārds edžektīv + naun a red car ə red kār sarkana automašīna

Izteicēja īpašības vārdi Priekšmets + be + īpašības vārds sabdžekt + bī + edžektīv The car is red. dhə kār iz red Automašīna ir sarkana.

Īpašības vārds pēc lietvārda Lietvārds + īpašības vārds naun + edžektīv something interesting samthing intristing kaut kas interesants

Patstāvīgi lietoti īpašības vārdi Īpašības vārds edžektīv perfect pərfekt ideāls / perfekts

Uzsvara īpašības vārdi Īpašības vārds + lietvārds edžektīv + naun my own car mai ōun kār mana paša automašīna

Izsaukuma īpašības vārdi what + īpašības vārds + lietvārds wot + edžektīv + naun What a beautiful day! wot ə bjūtiful dei! Cik skaista diena!

1. Vienkāršā tagadne — Present Simple

Veidošana: Priekšmets + am/is/are + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + æm/iz/ār + kompliment

Vietniekvārds Veidošana Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I am I am happy. ai æm hepi Es esmu laimīgs/laimīga.

You You are You are happy. jū ār hepi Tu esi laimīgs/laimīga.

He He is He is happy. hī iz hepi Viņš ir laimīgs.

She She is She is happy. šī iz hepi Viņa ir laimīga.

It It is It is cold. it iz kōuld Tas ir auksts.

We We are We are happy. wī ār hepi Mēs esam laimīgi/laimīgas.

You You are You are happy. jū ār hepi Jūs esat laimīgi/laimīgas.

They They are They are happy. dhei ār hepi Viņi/viņas ir laimīgi/laimīgas.

2. Vienkāršā pagātne — Past Simple

Veidošana: Priekšmets + was/were + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + wəz/wər + kompliment

Vietniekvārds Veidošana Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I was I was happy. ai wəz hepi Es biju laimīgs/laimīga.

You You were You were happy. jū wər hepi Tu biji laimīgs/laimīga.

He He was He was happy. hī wəz hepi Viņš bija laimīgs.

She She was She was happy. šī wəz hepi Viņa bija laimīga.

It It was It was cold. it wəz kōuld Tas bija auksts.

We We were We were happy. wī wər hepi Mēs bijām laimīgi/laimīgas.

You You were You were happy. jū wər hepi Jūs bijāt laimīgi/laimīgas.

They They were They were happy. dhei wər hepi Viņi/viņas bija laimīgi/laimīgas.

3. Vienkāršā nākotne — Future Simple

Veidošana: Priekšmets + will be + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + wil bī + kompliment

Vietniekvārds Veidošana Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I will be I will be happy. ai wil bī hepi Es būšu laimīgs/laimīga.

You You will be You will be happy. jū wil bī hepi Tu būsi laimīgs/laimīga.

He He will be He will be happy. hī wil bī hepi Viņš būs laimīgs.

She She will be She will be happy. šī wil bī hepi Viņa būs laimīga.

It It will be It will be cold. it wil bī kōuld Tas būs auksts.

We We will be We will be happy. wī wil bī hepi Mēs būsim laimīgi/laimīgas.

You You will be You will be happy. jū wil bī hepi Jūs būsiet laimīgi/laimīgas.

They They will be They will be happy. dhei wil bī hepi Viņi/viņas būs laimīgi/laimīgas.

4. Ilgstošā tagadne — Present Continuous

Veidošana: Priekšmets + am/is/are being + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + æm/iz/ār bīing + kompliment

Vietniekvārds Veidošana Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I am being I am being careful. ai æm bīing kerful Es uzvedos uzmanīgi.

You You are being You are being careful. jū ār bīing kerful Tu uzvedies uzmanīgi.

He He is being He is being careful. hī iz bīing kerful Viņš uzvedas uzmanīgi.

She She is being She is being careful. šī iz bīing kerful Viņa uzvedas uzmanīgi.

It It is being It is being repaired. it iz bīing ripērd Tas tiek remontēts.

We We are being We are being careful. wī ār bīing kerful Mēs uzvedamies uzmanīgi.

You You are being You are being careful. jū ār bīing kerful Jūs uzvedaties uzmanīgi.

They They are being They are being careful. dhei ār bīing kerful Viņi/viņas uzvedas uzmanīgi.

5. Ilgstošā pagātne — Past Continuous

Veidošana: Priekšmets + was/were being + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + wəz/wər bīing + kompliment

Vietniekvārds Veidošana Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I was being I was being careful. ai wəz bīing kerful Es uzvedos uzmanīgi.

You You were being You were being careful. jū wər bīing kerful Tu uzvedies uzmanīgi.

He He was being He was being careful. hī wəz bīing kerful Viņš uzvedās uzmanīgi.

She She was being She was being careful. šī wəz bīing kerful Viņa uzvedās uzmanīgi.

It It was being It was being repaired. it wəz bīing ripērd Tas tika remontēts.

We We were being We were being careful. wī wər bīing kerful Mēs uzvedāmies uzmanīgi.

You You were being You were being careful. jū wər bīing kerful Jūs uzvedāties uzmanīgi.

They They were being They were being careful. dhei wər bīing kerful Viņi/viņas uzvedās uzmanīgi.

6. Ilgstošā nākotne — Future Continuous

Veidošana: Priekšmets + will be being + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + wil bī bīing + kompliment

Vietniekvārds Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I will be being careful. ai wil bī bīing kerful Es turpināšu uzvesties uzmanīgi.

You You will be being careful. jū wil bī bīing kerful Tu turpināsi uzvesties uzmanīgi.

He He will be being careful. hī wil bī bīing kerful Viņš turpinās uzvesties uzmanīgi.

She She will be being careful. šī wil bī bīing kerful Viņa turpinās uzvesties uzmanīgi.

It It will be being repaired. it wil bī bīing ripērd Tas tajā laikā tiks remontēts.

We We will be being careful. wī wil bī bīing kerful Mēs turpināsim uzvesties uzmanīgi.

You You will be being careful. jū wil bī bīing kerful Jūs turpināsiet uzvesties uzmanīgi.

They They will be being careful. dhei wil bī bīing kerful Viņi/viņas turpinās uzvesties uzmanīgi.

Šis laiks ir gramatiski iespējams, taču dabiskā angļu valodā to lieto ļoti reti.

7. Saliktā tagadne — Present Perfect

Veidošana: Priekšmets + have/has been + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + hev/hez bin + kompliment

Vietniekvārds Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I have been happy. ai hev bin hepi Es esmu bijis/bijusi laimīgs/laimīga.

You You have been happy. jū hev bin hepi Tu esi bijis/bijusi laimīgs/laimīga.

He He has been happy. hī hez bin hepi Viņš ir bijis laimīgs.

She She has been happy. šī hez bin hepi Viņa ir bijusi laimīga.

It It has been cold. it hez bin kōuld Tas ir bijis auksts.

We We have been happy. wī hev bin hepi Mēs esam bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

You You have been happy. jū hev bin hepi Jūs esat bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

They They have been happy. dhei hev bin hepi Viņi/viņas ir bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

8. Saliktā pagātne — Past Perfect

Veidošana: Priekšmets + had been + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + hæd bin + kompliment

Vietniekvārds Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I had been happy. ai hæd bin hepi Es biju bijis/bijusi laimīgs/laimīga.

You You had been happy. jū hæd bin hepi Tu biji bijis/bijusi laimīgs/laimīga.

He He had been happy. hī hæd bin hepi Viņš bija bijis laimīgs.

She She had been happy. šī hæd bin hepi Viņa bija bijusi laimīga.

It It had been cold. it hæd bin kōuld Tas bija bijis auksts.

We We had been happy. wī hæd bin hepi Mēs bijām bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

You You had been happy. jū hæd bin hepi Jūs bijāt bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

They They had been happy. dhei hæd bin hepi Viņi/viņas bija bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

9. Nākotnes saliktā forma — Future Perfect

Veidošana: Priekšmets + will have been + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + wil hev bin + kompliment

Vietniekvārds Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I will have been happy. ai wil hev bin hepi Es būšu bijis/bijusi laimīgs/laimīga.

You You will have been happy. jū wil hev bin hepi Tu būsi bijis/bijusi laimīgs/laimīga.

He He will have been happy. hī wil hev bin hepi Viņš būs bijis laimīgs.

She She will have been happy. šī wil hev bin hepi Viņa būs bijusi laimīga.

It It will have been cold. it wil hev bin kōuld Tas būs bijis auksts.

We We will have been happy. wī wil hev bin hepi Mēs būsim bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

You You will have been happy. jū wil hev bin hepi Jūs būsiet bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

They They will have been happy. dhei wil hev bin hepi Viņi/viņas būs bijuši/bijušas laimīgi/laimīgas.

10. Tagadnes saliktā ilgstošā forma — Present Perfect Continuous

Veidošana: Priekšmets + have/has been being + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + hev/hez bin bīing + kompliment

Vietniekvārds Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I have been being careful. ai hev bin bīing kerful Es visu šo laiku esmu centies/centusies būt uzmanīgs/uzmanīga.

You You have been being careful. jū hev bin bīing kerful Tu visu šo laiku esi centies/centusies būt uzmanīgs/uzmanīga.

He He has been being careful. hī hez bin bīing kerful Viņš visu šo laiku ir centies būt uzmanīgs.

She She has been being careful. šī hez bin bīing kerful Viņa visu šo laiku ir centusies būt uzmanīga.

It It has been being repaired. it hez bin bīing ripērd Tas visu šo laiku tiek remontēts.

We We have been being careful. wī hev bin bīing kerful Mēs visu šo laiku esam centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

You You have been being careful. jū hev bin bīing kerful Jūs visu šo laiku esat centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

They They have been being careful. dhei hev bin bīing kerful Viņi/viņas visu šo laiku ir centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

11. Pagātnes saliktā ilgstošā forma — Past Perfect Continuous

Veidošana: Priekšmets + had been being + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + hæd bin bīing + kompliment

Vietniekvārds Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I had been being careful. ai hæd bin bīing kerful Es līdz tam biju centies/centusies būt uzmanīgs/uzmanīga.

You You had been being careful. jū hæd bin bīing kerful Tu līdz tam biji centies/centusies būt uzmanīgs/uzmanīga.

He He had been being careful. hī hæd bin bīing kerful Viņš līdz tam bija centies būt uzmanīgs.

She She had been being careful. šī hæd bin bīing kerful Viņa līdz tam bija centusies būt uzmanīga.

It It had been being repaired. it hæd bin bīing ripērd Tas līdz tam tika remontēts.

We We had been being careful. wī hæd bin bīing kerful Mēs līdz tam bijām centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

You You had been being careful. jū hæd bin bīing kerful Jūs līdz tam bijāt centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

They They had been being careful. dhei hæd bin bīing kerful Viņi/viņas līdz tam bija centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

12. Nākotnes saliktā ilgstošā forma — Future Perfect Continuous

Veidošana: Priekšmets + will have been being + papildinātājs

Angļu veidojuma izruna: sabdžekt + wil hev bin bīing + kompliment

Vietniekvārds Piemērs Angļu piemēra izruna latviski Nozīme

I I will have been being careful. ai wil hev bin bīing kerful Es līdz tam būšu centies/centusies būt uzmanīgs/uzmanīga.

You You will have been being careful. jū wil hev bin bīing kerful Tu līdz tam būsi centies/centusies būt uzmanīgs/uzmanīga.

He He will have been being careful. hī wil hev bin bīing kerful Viņš līdz tam būs centies būt uzmanīgs.

She She will have been being careful. šī wil hev bin bīing kerful Viņa līdz tam būs centusies būt uzmanīga.

It It will have been being repaired. it wil hev bin bīing ripērd Tas līdz tam būs ticis remontēts.

We We will have been being careful. wī wil hev bin bīing kerful Mēs līdz tam būsim centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

You You will have been being careful. jū wil hev bin bīing kerful Jūs līdz tam būsiet centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

They They will have been being careful. dhei wil hev bin bīing kerful Viņi/viņas līdz tam būs centušies/centušās būt uzmanīgi/uzmanīgas.

4- Vietniekvārdi (PRONOUNS)

1. Personas vietniekvārdi — visi pamatformu veidi

Veids / arābu valodas jēdziens Galvenā konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Teikuma priekšmeta forma Teikuma priekšmeta vietniekvārds sabjekt pronaun I ai es

Teikuma priekšmeta forma Teikuma priekšmeta vietniekvārds sabjekt pronaun you ju tu / jūs

Teikuma priekšmeta forma Teikuma priekšmeta vietniekvārds sabjekt pronaun he hi viņš

Teikuma priekšmeta forma Teikuma priekšmeta vietniekvārds sabjekt pronaun she ši viņa

Teikuma priekšmeta forma Teikuma priekšmeta vietniekvārds sabjekt pronaun it it tas / tā nedzīvām būtnēm un priekšmetiem

Teikuma priekšmeta forma Teikuma priekšmeta vietniekvārds sabjekt pronaun we ui mēs

Teikuma priekšmeta forma Teikuma priekšmeta vietniekvārds sabjekt pronaun they dhei viņi / viņas

Piemēri

Vietniekvārds Piemērs Izruna Nozīme

I I read. ai rīd Es lasu.

you You work. ju vork Tu strādā. / Jūs strādājat.

he He sleeps. hi slīps Viņš guļ.

she She cooks. ši kuks Viņa gatavo ēst.

it It works. it vorks Tas darbojas.

we We study. ui stadi Mēs mācāmies.

they They live here. dhei liv hir Viņi dzīvo šeit.

2. Papildinātāja vietniekvārdi

Šīs formas izmanto tiešā un netiešā papildinātāja funkcijā.

Arābu valodas jēdziens Konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Papildinātāja forma Papildinātāja vietniekvārds objekt pronaun me mī mani / man

Papildinātāja forma Papildinātāja vietniekvārds objekt pronaun you ju tevi / tev / jūs

Papildinātāja forma Papildinātāja vietniekvārds objekt pronaun him him viņu / viņam

Papildinātāja forma Papildinātāja vietniekvārds objekt pronaun her hēr viņu / viņai

Papildinātāja forma Papildinātāja vietniekvārds objekt pronaun it it to / tam

Papildinātāja forma Papildinātāja vietniekvārds objekt pronaun us as mūs / mums

Papildinātāja forma Papildinātāja vietniekvārds objekt pronaun them dhem viņus / viņām

Piemēri

Piemērs Izruna Nozīme

She called me. ši kold mī Viņa man piezvanīja.

I saw you. ai so ju Es tevi redzēju.

We helped him. ui helpt him Mēs viņam palīdzējām.

I know her. ai nou hēr Es viņu pazīstu.

I bought it. ai bot it Es to nopirku.

He invited us. hi invaitid as Viņš mūs uzaicināja.

She called them. ši kold dhem Viņa viņiem piezvanīja.

3. Piederības vārdi pirms lietvārda

Šīs formas parasti ir piederības īpašības vārdi, kas tiek lietoti pirms lietvārda.

Arābu valodas jēdziens Konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Piederība my + noun mai + naun my mai mans / mana

Piederība your + noun jor + naun your jor tavs / tava / jūsu

Piederība his + noun hiz + naun his hiz viņa

Piederība her + noun hēr + naun her hēr viņas

Piederība its + noun its + naun its its tā / tā īpašums nedzīvām būtnēm un priekšmetiem

Piederība our + noun aur + naun our aur mūsu

Piederība their + noun dheir + naun their dheir viņu

Piemēri

Piemērs Izruna Nozīme

My book is new. mai buk iz nju Mana grāmata ir jauna.

Your car is fast. jor kār iz fast Tava automašīna ir ātra.

His house is big. hiz haus iz big Viņa māja ir liela.

Her phone is new. hēr foun iz nju Viņas tālrunis ir jauns.

Its color is beautiful. its kaler iz bjūtiful Tā krāsa ir skaista.

Our teacher is nice. aur tīčer iz nais Mūsu skolotājs ir jauks.

Their house is large. dheir haus iz lār dž Viņu māja ir liela.

4. Patstāvīgie piederības vietniekvārdi

Šīs formas lieto bez lietvārda pēc tām.

Arābu valodas jēdziens Konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Patstāvīga piederība mine main mine main mans / mana

Patstāvīga piederība yours jorz yours jorz tavs / tava / jūsu

Patstāvīga piederība his hiz his hiz viņa

Patstāvīga piederība hers hērz hers hērz viņas

Patstāvīga piederība ours aurz ours aurz mūsu

Patstāvīga piederība theirs dheirz theirs dheirz viņu

Piezīme: Angļu valodā parasti nelieto patstāvīgo piederības vietniekvārdu ar it.

Piemēri

Piemērs Izruna Nozīme

This book is mine. dhis buk iz main Šī grāmata ir mana.

The car is yours. dhe kār iz jorz Automašīna ir tava.

The house is his. dhe haus iz hiz Māja ir viņa.

The bag is hers. dhe bag iz hērz Soma ir viņas.

The room is ours. dhe rūm iz aurz Istaba ir mūsu.

The books are theirs. dhe buks ār dheirz Grāmatas ir viņu.

5. Atgriezeniskie vietniekvārdi

Šos vietniekvārdus lieto, kad darbība ir vērsta atpakaļ uz pašu teikuma priekšmetu.

Arābu valodas jēdziens Konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Atgriezeniska forma my + self mai + self myself mai self pats / pati

Atgriezeniska forma your + self jor + self yourself jor self pats / pati

Atgriezeniska forma him + self him + self himself him self pats

Atgriezeniska forma her + self hēr + self herself hēr self pati

Atgriezeniska forma it + self it + self itself it self pats / pati par nedzīvu priekšmetu vai dzīvnieku

Atgriezeniska forma our + selves aur + selvz ourselves aur selvz mēs paši / pašas

Atgriezeniska forma your + selves jor + selvz yourselves jor selvz jūs paši / pašas

Atgriezeniska forma them + selves dhem + selvz themselves dhem selvz viņi paši / viņas pašas

Piemēri

Piemērs Izruna Nozīme

I hurt myself. ai hर्ट mai self Es savainoju sevi.

You did it yourself. ju did it jor self Tu to izdarīji pats.

He introduced himself. hi introdjūst him self Viņš iepazīstināja ar sevi.

She taught herself English. ši tot hēr self ingliš Viņa pati iemācījās angļu valodu.

The machine turned itself off. dhe mašīn tērnd it self of Iekārta pati izslēdzās.

We enjoyed ourselves. ui indžoid aur selvz Mēs labi pavadījām laiku.

They introduced themselves. dhei introdjūst dhem selvz Viņi iepazīstināja ar sevi.

6. Norādāmie vietniekvārdi

Arābu valodas jēdziens Konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Norāde uz tuvumā esošu vienskaitļa objektu this dhis this dhis šis / šī / tas / tā

Norāde uz tālumā esošu vienskaitļa objektu that dhat that dhat tas / tā

Norāde uz tuvumā esošiem vairākiem objektiem these dhīz these dhīz šie / šīs

Norāde uz tālumā esošiem vairākiem objektiem those dhouz those dhouz tie / tās

Piemēri

This is my book.

dhis iz mai buk.

Šī ir mana grāmata.

That is your car.

dhat iz jor kār.

Tā ir tava automašīna.

These are my shoes.

dhīz ār mai šūz.

Šīs ir manas kurpes.

Those are their houses.

dhouz ār dheir hauziz.

Tās ir viņu mājas.

7. Jautājamie vietniekvārdi

Arābu valodas jēdziens Konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Jautājums par personu kā teikuma priekšmetu who hū who hū kas? / kurš?

Jautājums par personu kā papildinātāju whom hūm whom hūm ko? / kam?

Jautājums par piederību whose hūz whose hūz kam pieder? / kura?

Jautājums par lietu vai izvēli what uot what uot kas? / ko?

Jautājums par izvēli which uič which uič kurš? / kura? / kuri?

Piemēri

Who called you?

hū kold ju?

Kas tev piezvanīja?

Whom did you see?

hūm did ju sī?

Ko tu redzēji?

Whose is this?

hūz iz dhis?

Kam tas pieder?

What happened?

uot hapend?

Kas notika?

Which is yours?

uič iz jorz?

Kurš ir tavējais?

8. Attieksmes vietniekvārdi

Arābu valodas jēdziens Konstrukcija Izrunas pieraksts angļu valodā Vietniekvārds Izruna Nozīme

Attieksmes vietniekvārds personai who hū who hū kas / kurš

Attieksmes vietniekvārds personai kā papildinātājam whom hūm whom hūm ko / kuru

Attieksmes vietniekvārds piederībai whose hūz whose hūz kura / kam pieder

Attieksmes vietniekvārds lietai which uič which uič kas / kurš / kura

Attieksmes vietniekvārds personai vai lietai that dhat that dhat kas / kurš / kura

Piemēri

The man who works here is my brother.

dhe man hū vorks hir iz mai bradher.

Vīrietis, kurš šeit strādā, ir mans brālis.

The book which I bought is interesting.

dhe buk uič ai bot iz intristing.

Grāmata, kuru es nopirku, ir interesanta.

The girl whose car was stolen called the police.

dhe gērl hūz kār uoz stoulen kold dhe polīs.

Meitene, kurai nozaga automašīnu, piezvanīja policijai.

9. Nenoteiktie vietniekvārdi

Šos vārdus lieto, lai apzīmētu nenoteiktas personas vai lietas.

Arābu valodas jēdziens Vietniekvārds Izruna Nozīme

Nenoteikta persona someone sam uan kāds

Nenoteikta persona somebody sam badi kāds

Persona jautājumos un noliegumos anyone eni uan jebkurš / kāds

Persona jautājumos un noliegumos anybody eni badi jebkurš / kāds

Neviena persona no one nou uan neviens

Neviena persona nobody nou badi neviens

Visas personas everyone evri uan visi

Visas personas everybody evri badi visi

Nenoteikta lieta something samthing kaut kas

Jebkāda lieta anything eni thing jebkas

Nekāda lieta nothing nathing nekas

Visas lietas everything evri thing viss

5- Angļu valodas laiki

1. Vienkāršā tagadne

Lietojums: ieradumiem, faktiem un atkārtotām darbībām.

Konstrukcija: Subject + V1 + ... — sabdžekt + vān + ...

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I work. ai vork Es strādāju.

you You work. ju vork Tu strādā.

he He works. hi vorks Viņš strādā.

she She works. ši vorks Viņa strādā.

it It works. it vorks Tas darbojas.

we We work. ui vork Mēs strādājam.

you You work. ju vork Jūs strādājat.

they They work. dhei vork Viņi strādā.

Ar he / she / it darbības vārdam vienkāršajā tagadnē parasti pievieno -s.

2. Vienkāršā pagātne

Lietojums: darbībai, kas notika un beidzās pagātnē.

Konstrukcija: Subject + V2 + ... — sabdžekt + vī tū + ...

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I worked. ai vorkt Es strādāju / es strādāju pagātnē.

you You worked. ju vorkt Tu strādāji.

he He worked. hi vorkt Viņš strādāja.

she She worked. ši vorkt Viņa strādāja.

it It worked. it vorkt Tas darbojās.

we We worked. ui vorkt Mēs strādājām.

you You worked. ju vorkt Jūs strādājāt.

they They worked. dhei vorkt Viņi strādāja.

3. Vienkāršā nākotne

Lietojums: darbībai, kas notiks nākotnē.

Konstrukcija: Subject + will + V1 — sabdžekt + uil + vān

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will work. ai uil vork Es strādāšu.

you You will work. ju uil vork Tu strādāsi.

he He will work. hi uil vork Viņš strādās.

she She will work. ši uil vork Viņa strādās.

it It will work. it uil vork Tas darbosies.

we We will work. ui uil vork Mēs strādāsim.

you You will work. ju uil vork Jūs strādāsiet.

they They will work. dhei uil vork Viņi strādās.

4. Ilgstošā tagadne

Lietojums: darbībai, kas notiek pašlaik.

Konstrukcija: Subject + am/is/are + V-ing — sabdžekt + am/iz/ar + v-ing

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I am working. ai am vorking Es pašlaik strādāju.

you You are working. ju ar vorking Tu pašlaik strādā.

he He is working. hi iz vorking Viņš pašlaik strādā.

she She is working. ši iz vorking Viņa pašlaik strādā.

it It is working. it iz vorking Tas pašlaik darbojas.

we We are working. ui ar vorking Mēs pašlaik strādājam.

you You are working. ju ar vorking Jūs pašlaik strādājat.

they They are working. dhei ar vorking Viņi pašlaik strādā.

5. Ilgstošā pagātne

Lietojums: darbībai, kas norisinājās noteiktā brīdī pagātnē.

Konstrukcija: Subject + was/were + V-ing — sabdžekt + uoz/uēr + v-ing

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I was working. ai uoz vorking Es tajā laikā strādāju.

you You were working. ju uēr vorking Tu tajā laikā strādāji.

he He was working. hi uoz vorking Viņš tajā laikā strādāja.

she She was working. ši uoz vorking Viņa tajā laikā strādāja.

it It was working. it uoz vorking Tas tajā laikā darbojās.

we We were working. ui uēr vorking Mēs tajā laikā strādājām.

you You were working. ju uēr vorking Jūs tajā laikā strādājāt.

they They were working. dhei uēr vorking Viņi tajā laikā strādāja.

6. Ilgstošā nākotne

Lietojums: darbībai, kas norisināsies noteiktā brīdī nākotnē.

Konstrukcija: Subject + will be + V-ing — sabdžekt + uil bī + v-ing

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will be working. ai uil bī vorking Es tajā laikā strādāšu.

you You will be working. ju uil bī vorking Tu tajā laikā strādāsi.

he He will be working. hi uil bī vorking Viņš tajā laikā strādās.

she She will be working. ši uil bī vorking Viņa tajā laikā strādās.

it It will be working. it uil bī vorking Tas tajā laikā darbosies.

we We will be working. ui uil bī vorking Mēs tajā laikā strādāsim.

you You will be working. ju uil bī vorking Jūs tajā laikā strādāsiet.

they They will be working. dhei uil bī vorking Viņi tajā laikā strādās.

7. Tagadnes perfekts

Lietojums: darbībai, kas notikusi pagātnē un ir saistīta ar tagadni, vai darbībai, kuras laiks nav precīzi norādīts.

Konstrukcija: Subject + have/has + V3 — sabdžekt + hev/hez + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I have worked. ai hev vorkt Es esmu strādājis / strādājusi.

you You have worked. ju hev vorkt Tu esi strādājis / strādājusi.

he He has worked. hi hez vorkt Viņš ir strādājis.

she She has worked. ši hez vorkt Viņa ir strādājusi.

it It has worked. it hez vorkt Tas ir darbojies.

we We have worked. ui hev vorkt Mēs esam strādājuši.

you You have worked. ju hev vorkt Jūs esat strādājuši.

they They have worked. dhei hev vorkt Viņi ir strādājuši.

8. Pagātnes perfekts

Lietojums: darbībai, kas bija pabeigta pirms citas darbības pagātnē.

Konstrukcija: Subject + had + V3 — sabdžekt + hed + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I had worked. ai hed vorkt Es biju strādājis / strādājusi.

you You had worked. ju hed vorkt Tu biji strādājis / strādājusi.

he He had worked. hi hed vorkt Viņš bija strādājis.

she She had worked. ši hed vorkt Viņa bija strādājusi.

it It had worked. it hed vorkt Tas bija darbojies.

we We had worked. ui hed vorkt Mēs bijām strādājuši.

you You had worked. ju hed vorkt Jūs bijāt strādājuši.

they They had worked. dhei hed vorkt Viņi bija strādājuši.

9. Nākotnes perfekts

Lietojums: darbībai, kas būs pabeigta līdz noteiktam brīdim nākotnē.

Konstrukcija: Subject + will have + V3 — sabdžekt + uil hev + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will have worked. ai uil hev vorkt Es būšu strādājis / strādājusi.

you You will have worked. ju uil hev vorkt Tu būsi strādājis / strādājusi.

he He will have worked. hi uil hev vorkt Viņš būs strādājis.

she She will have worked. ši uil hev vorkt Viņa būs strādājusi.

it It will have worked. it uil hev vorkt Tas būs darbojies.

we We will have worked. ui uil hev vorkt Mēs būsim strādājuši.

you You will have worked. ju uil hev vorkt Jūs būsiet strādājuši.

they They will have worked. dhei uil hev vorkt Viņi būs strādājuši.

10. Tagadnes perfekta ilgstošā forma

Lietojums: darbībai, kas sākās pagātnē un turpinās līdz tagadnei vai nesen ir beigusies, uzsverot tās ilgumu.

Konstrukcija: Subject + have/has been + V-ing — sabdžekt + hev/hez bin + v-ing

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I have been working. ai hev bin vorking Es strādāju jau kādu laiku.

you You have been working. ju hev bin vorking Tu strādā jau kādu laiku.

he He has been working. hi hez bin vorking Viņš strādā jau kādu laiku.

she She has been working. ši hez bin vorking Viņa strādā jau kādu laiku.

it It has been working. it hez bin vorking Tas darbojas jau kādu laiku.

we We have been working. ui hev bin vorking Mēs strādājam jau kādu laiku.

you You have been working. ju hev bin vorking Jūs strādājat jau kādu laiku.

they They have been working. dhei hev bin vorking Viņi strādā jau kādu laiku.

11. Pagātnes perfekta ilgstošā forma

Lietojums: darbībai, kas bija turpinājusies noteiktu laiku līdz kādam brīdim pagātnē.

Konstrukcija: Subject + had been + V-ing — sabdžekt + hed bin + v-ing

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I had been working. ai hed bin vorking Es biju strādājis / strādājusi jau kādu laiku.

you You had been working. ju hed bin vorking Tu biji strādājis / strādājusi jau kādu laiku.

he He had been working. hi hed bin vorking Viņš bija strādājis jau kādu laiku.

she She had been working. ši hed bin vorking Viņa bija strādājusi jau kādu laiku.

it It had been working. it hed bin vorking Tas bija darbojies jau kādu laiku.

we We had been working. ui hed bin vorking Mēs bijām strādājuši jau kādu laiku.

you You had been working. ju hed bin vorking Jūs bijāt strādājuši jau kādu laiku.

they They had been working. dhei hed bin vorking Viņi bija strādājuši jau kādu laiku.

12. Nākotnes perfekta ilgstošā forma

Lietojums: darbībai, kas līdz noteiktam brīdim nākotnē būs turpinājusies noteiktu laiku.

Konstrukcija: Subject + will have been + V-ing — sabdžekt + uil hev bin + v-ing

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will have been working. ai uil hev bin vorking Līdz tam brīdim es būšu strādājis / strādājusi noteiktu laiku.

you You will have been working. ju uil hev bin vorking Līdz tam brīdim tu būsi strādājis / strādājusi noteiktu laiku.

he He will have been working. hi uil hev bin vorking Līdz tam brīdim viņš būs strādājis noteiktu laiku.

she She will have been working. ši uil hev bin vorking Līdz tam brīdim viņa būs strādājusi noteiktu laiku.

it It will have been working. it uil hev bin vorking Līdz tam brīdim tas būs darbojies noteiktu laiku.

we We will have been working. ui uil hev bin vorking Līdz tam brīdim mēs būsim strādājuši noteiktu laiku.

you You will have been working. ju uil hev bin vorking Līdz tam brīdim jūs būsiet strādājuši noteiktu laiku.

they They will have been working. dhei uil hev bin vorking Līdz tam brīdim viņi būs strādājuši noteiktu laiku.

6- Angļu valodas pasīvā kārta

1. Vienkāršā tagadne pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + am/is/are + V3 — sabdžekt + am/iz/ar + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I am written about. ai am ritn ebaut Par mani raksta.

you You are written about. ju ar ritn ebaut Par tevi raksta.

he He is written about. hi iz ritn ebaut Par viņu raksta.

she She is written about. ši iz ritn ebaut Par viņu raksta.

it It is written about. it iz ritn ebaut Par to raksta.

we We are written about. ui ar ritn ebaut Par mums raksta.

you You are written about. ju ar ritn ebaut Par jums raksta.

they They are written about. dhei ar ritn ebaut Par viņiem raksta.

Dabiskāks piemērs:

The book is written in English.

dhe buk iz ritn in ingliš.

Grāmata ir uzrakstīta angļu valodā.

2. Vienkāršā pagātne pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + was/were + V3 — sabdžekt + uoz/uēr + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I was invited. ai uoz invaitid Es tiku uzaicināts / uzaicināta.

you You were invited. ju uēr invaitid Tu tiki uzaicināts / uzaicināta.

he He was invited. hi uoz invaitid Viņš tika uzaicināts.

she She was invited. ši uoz invaitid Viņa tika uzaicināta.

it It was invited. it uoz invaitid Tas tika uzaicināts.

we We were invited. ui uēr invaitid Mēs tikām uzaicināti.

you You were invited. ju uēr invaitid Jūs tikāt uzaicināti.

they They were invited. dhei uēr invaitid Viņi tika uzaicināti.

3. Vienkāršā nākotne pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + will be + V3 — sabdžekt + uil bī + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will be invited. ai uil bī invaitid Es tikšu uzaicināts / uzaicināta.

you You will be invited. ju uil bī invaitid Tu tiksi uzaicināts / uzaicināta.

he He will be invited. hi uil bī invaitid Viņš tiks uzaicināts.

she She will be invited. ši uil bī invaitid Viņa tiks uzaicināta.

it It will be invited. it uil bī invaitid Tas tiks uzaicināts.

we We will be invited. ui uil bī invaitid Mēs tiksim uzaicināti.

you You will be invited. ju uil bī invaitid Jūs tiksiet uzaicināti.

they They will be invited. dhei uil bī invaitid Viņi tiks uzaicināti.

4. Ilgstošā tagadne pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + am/is/are being + V3 — sabdžekt + am/iz/ar bīing + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I am being watched. ai am bīing vočt Mani pašlaik novēro.

you You are being watched. ju ar bīing vočt Tevi pašlaik novēro.

he He is being watched. hi iz bīing vočt Viņu pašlaik novēro.

she She is being watched. ši iz bīing vočt Viņu pašlaik novēro.

it It is being watched. it iz bīing vočt To pašlaik novēro.

we We are being watched. ui ar bīing vočt Mūs pašlaik novēro.

you You are being watched. ju ar bīing vočt Jūs pašlaik novēro.

they They are being watched. dhei ar bīing vočt Viņus pašlaik novēro.

5. Ilgstošā pagātne pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + was/were being + V3 — sabdžekt + uoz/uēr bīing + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I was being watched. ai uoz bīing vočt Mani tajā laikā novēroja.

you You were being watched. ju uēr bīing vočt Tevi tajā laikā novēroja.

he He was being watched. hi uoz bīing vočt Viņu tajā laikā novēroja.

she She was being watched. ši uoz bīing vočt Viņu tajā laikā novēroja.

it It was being watched. it uoz bīing vočt To tajā laikā novēroja.

we We were being watched. ui uēr bīing vočt Mūs tajā laikā novēroja.

you You were being watched. ju uēr bīing vočt Jūs tajā laikā novēroja.

they They were being watched. dhei uēr bīing vočt Viņus tajā laikā novēroja.

6. Ilgstošā nākotne pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + will be being + V3 — sabdžekt + uil bī bīing + v thrī

Šī forma mūsdienu angļu valodā ir ļoti reta.

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will be being watched. ai uil bī bīing vočt Mani tajā laikā novēros.

you You will be being watched. ju uil bī bīing vočt Tevi tajā laikā novēros.

he He will be being watched. hi uil bī bīing vočt Viņu tajā laikā novēros.

she She will be being watched. ši uil bī bīing vočt Viņu tajā laikā novēros.

it It will be being watched. it uil bī bīing vočt To tajā laikā novēros.

we We will be being watched. ui uil bī bīing vočt Mūs tajā laikā novēros.

you You will be being watched. ju uil bī bīing vočt Jūs tajā laikā novēros.

they They will be being watched. dhei uil bī bīing vočt Viņus tajā laikā novēros.

7. Tagadnes perfekts pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + have/has been + V3 — sabdžekt + hev/hez bin + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I have been invited. ai hev bin invaitid Es esmu uzaicināts / uzaicināta.

you You have been invited. ju hev bin invaitid Tu esi uzaicināts / uzaicināta.

he He has been invited. hi hez bin invaitid Viņš ir uzaicināts.

she She has been invited. ši hez bin invaitid Viņa ir uzaicināta.

it It has been invited. it hez bin invaitid Tas ir uzaicināts.

we We have been invited. ui hev bin invaitid Mēs esam uzaicināti.

you You have been invited. ju hev bin invaitid Jūs esat uzaicināti.

they They have been invited. dhei hev bin invaitid Viņi ir uzaicināti.

8. Pagātnes perfekts pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + had been + V3 — sabdžekt + hed bin + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I had been invited. ai hed bin invaitid Es jau biju uzaicināts / uzaicināta.

you You had been invited. ju hed bin invaitid Tu jau biji uzaicināts / uzaicināta.

he He had been invited. hi hed bin invaitid Viņš jau bija uzaicināts.

she She had been invited. ši hed bin invaitid Viņa jau bija uzaicināta.

it It had been invited. it hed bin invaitid Tas jau bija uzaicināts.

we We had been invited. ui hed bin invaitid Mēs jau bijām uzaicināti.

you You had been invited. ju hed bin invaitid Jūs jau bijāt uzaicināti.

they They had been invited. dhei hed bin invaitid Viņi jau bija uzaicināti.

9. Nākotnes perfekts pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + will have been + V3 — sabdžekt + uil hev bin + v thrī

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will have been invited. ai uil hev bin invaitid Es būšu uzaicināts / uzaicināta.

you You will have been invited. ju uil hev bin invaitid Tu būsi uzaicināts / uzaicināta.

he He will have been invited. hi uil hev bin invaitid Viņš būs uzaicināts.

she She will have been invited. ši uil hev bin invaitid Viņa būs uzaicināta.

it It will have been invited. it uil hev bin invaitid Tas būs uzaicināts.

we We will have been invited. ui uil hev bin invaitid Mēs būsim uzaicināti.

you You will have been invited. ju uil hev bin invaitid Jūs būsiet uzaicināti.

they They will have been invited. dhei uil hev bin invaitid Viņi būs uzaicināti.

10. Tagadnes perfekta ilgstošā forma pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + have/has been being + V3 — sabdžekt + hev/hez bin bīing + v thrī

Šī forma ir gramatiski iespējama, bet ārkārtīgi reta un parasti tiek aizstāta ar dabiskāku konstrukciju.

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I have been being watched. ai hev bin bīing vočt Mani nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

you You have been being watched. ju hev bin bīing vočt Tevi nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

he He has been being watched. hi hez bin bīing vočt Viņu nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

she She has been being watched. ši hez bin bīing vočt Viņu nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

it It has been being watched. it hez bin bīing vočt To nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

we We have been being watched. ui hev bin bīing vočt Mūs nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

you You have been being watched. ju hev bin bīing vočt Jūs nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

they They have been being watched. dhei hev bin bīing vočt Viņus nepārtraukti novēro līdz šim brīdim.

11. Pagātnes perfekta ilgstošā forma pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + had been being + V3 — sabdžekt + hed bin bīing + v thrī

Šī forma ir ļoti reta.

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I had been being watched. ai hed bin bīing vočt Mani līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

you You had been being watched. ju hed bin bīing vočt Tevi līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

he He had been being watched. hi hed bin bīing vočt Viņu līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

she She had been being watched. ši hed bin bīing vočt Viņu līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

it It had been being watched. it hed bin bīing vočt To līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

we We had been being watched. ui hed bin bīing vočt Mūs līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

you You had been being watched. ju hed bin bīing vočt Jūs līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

they They had been being watched. dhei hed bin bīing vočt Viņus līdz tam brīdim bija nepārtraukti novērojuši.

12. Nākotnes perfekta ilgstošā forma pasīvajā kārtā

Konstrukcija: Subject + will have been being + V3 — sabdžekt + uil hev bin bīing + v thrī

Šī forma ir ārkārtīgi reta angļu valodā.

Vietniekvārds Teikums Izruna Nozīme

I I will have been being watched. ai uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē mani būs nepārtraukti novērojuši.

you You will have been being watched. ju uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē tevi būs nepārtraukti novērojuši.

he He will have been being watched. hi uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē viņu būs nepārtraukti novērojuši.

she She will have been being watched. ši uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē viņu būs nepārtraukti novērojuši.

it It will have been being watched. it uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē to būs nepārtraukti novērojuši.

we We will have been being watched. ui uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē mūs būs nepārtraukti novērojuši.

you You will have been being watched. ju uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē jūs būs nepārtraukti novērojuši.

they They will have been being watched. dhei uil hev bin bīing vočt Līdz noteiktam brīdim nākotnē viņus būs nepārtraukti novērojuši.

7- Noliegums

1. Vienkāršā tagadne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + do/does + not + V1 — sabdžekt + dū/daz + not + vī viens

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I do not work. — Ai dū not vork — Es nestrādāju.

You — You do not work. — Jū dū not vork — Tu nestrādā.

He — He does not work. — Hī daz not vork — Viņš nestrādā.

She — She does not work. — Šī daz not vork — Viņa nestrādā.

It — It does not work. — It daz not vork — Tas nedarbojas.

We — We do not work. — Vī dū not vork — Mēs nestrādājam.

They — They do not work. — Dei dū not vork — Viņi nestrādā.

Saīsinājumi:

do not → don't — dūnt

does not → doesn't — daznt

⚠️ Pēc doesn't lieto V1:

He doesn't work. ✅

He doesn't works. ❌

2. Vienkāršā pagātne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + did + not + V1 — sabdžekt + did + not + vī viens

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I did not work. — Ai did not vork — Es nestrādāju.

You — You did not work. — Jū did not vork — Tu nestrādāji.

He — He did not work. — Hī did not vork — Viņš nestrādāja.

She — She did not work. — Šī did not vork — Viņa nestrādāja.

It — It did not work. — It did not vork — Tas nedarbojās.

We — We did not work. — Vī did not vork — Mēs nestrādājām.

They — They did not work. — Dei did not vork — Viņi nestrādāja.

did not → didn't — didnt

⚠️ Pēc didn't lieto V1:

I didn't work. ✅

I didn't worked. ❌

3. Vienkāršā nākotne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + will + not + V1 — sabdžekt + vil + not + vī viens

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I will not work. — Ai vil not vork — Es nestrādāšu.

You — You will not work. — Jū vil not vork — Tu nestrādāsi.

He — He will not work. — Hī vil not vork — Viņš nestrādās.

She — She will not work. — Šī vil not vork — Viņa nestrādās.

It — It will not work. — It vil not vork — Tas nedarbosies.

We — We will not work. — Vī vil not vork — Mēs nestrādāsim.

They — They will not work. — Dei vil not vork — Viņi nestrādās.

will not → won't — vount

4. Ilgstošā tagadne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + am/is/are + not + V-ing — sabdžekt + em/iz/ar + not + vī-ing

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I am not working. — Ai em not vorking — Es pašlaik nestrādāju.

You — You are not working. — Jū ar not vorking — Tu pašlaik nestrādā.

He — He is not working. — Hī iz not vorking — Viņš pašlaik nestrādā.

She — She is not working. — Šī iz not vorking — Viņa pašlaik nestrādā.

It — It is not working. — It iz not vorking — Tas pašlaik nedarbojas.

We — We are not working. — Vī ar not vorking — Mēs pašlaik nestrādājam.

They — They are not working. — Dei ar not vorking — Viņi pašlaik nestrādā.

Saīsinājumi:

is not → isn't — iznt

are not → aren't — arnt

am not → I'm not — aim not

5. Ilgstošā pagātne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + was/were + not + V-ing — sabdžekt + voz/ver + not + vī-ing

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I was not working. — Ai voz not vorking — Es tajā laikā nestrādāju.

You — You were not working. — Jū ver not vorking — Tu tajā laikā nestrādāji.

He — He was not working. — Hī voz not vorking — Viņš tajā laikā nestrādāja.

She — She was not working. — Šī voz not vorking — Viņa tajā laikā nestrādāja.

It — It was not working. — It voz not vorking — Tas tajā laikā nedarbojās.

We — We were not working. — Vī ver not vorking — Mēs tajā laikā nestrādājām.

They — They were not working. — Dei ver not vorking — Viņi tajā laikā nestrādāja.

Saīsinājumi:

was not → wasn't — voznt

were not → weren't — vernt

6. Ilgstošā nākotne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + will + not + be + V-ing — sabdžekt + vil + not + bī + vī-ing

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I will not be working. — Ai vil not bī vorking — Es tajā laikā nestrādāšu.

You — You will not be working. — Jū vil not bī vorking — Tu tajā laikā nestrādāsi.

He — He will not be working. — Hī vil not bī vorking — Viņš tajā laikā nestrādās.

She — She will not be working. — Šī vil not bī vorking — Viņa tajā laikā nestrādās.

It — It will not be working. — It vil not bī vorking — Tas tajā laikā nedarbosies.

We — We will not be working. — Vī vil not bī vorking — Mēs tajā laikā nestrādāsim.

They — They will not be working. — Dei vil not bī vorking — Viņi tajā laikā nestrādās.

7. Saliktā tagadne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + have/has + not + V3 — sabdžekt + hev/hez + not + vī trī

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I have not worked. — Ai hev not vorkt — Es neesmu strādājis/strādājusi.

You — You have not worked. — Jū hev not vorkt — Tu neesi strādājis/strādājusi.

He — He has not worked. — Hī hez not vorkt — Viņš nav strādājis.

She — She has not worked. — Šī hez not vorkt — Viņa nav strādājusi.

It — It has not worked. — It hez not vorkt — Tas nav darbojies.

We — We have not worked. — Vī hev not vorkt — Mēs neesam strādājuši/strādājušas.

They — They have not worked. — Dei hev not vorkt — Viņi nav strādājuši.

Saīsinājumi:

have not → haven't — hevnt

has not → hasn't — heznt

8. Saliktā pagātne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + had + not + V3 — sabdžekt + hed + not + vī trī

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I had not worked. — Ai hed not vorkt — Es nebiju strādājis/strādājusi.

You — You had not worked. — Jū hed not vorkt — Tu nebiji strādājis/strādājusi.

He — He had not worked. — Hī hed not vorkt — Viņš nebija strādājis.

She — She had not worked. — Šī hed not vorkt — Viņa nebija strādājusi.

It — It had not worked. — It hed not vorkt — Tas nebija darbojies.

We — We had not worked. — Vī hed not vorkt — Mēs nebijām strādājuši/strādājušas.

They — They had not worked. — Dei hed not vorkt — Viņi nebija strādājuši.

had not → hadn't — hednt

9. Saliktā nākotne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + will + not + have + V3 — sabdžekt + vil + not + hev + vī trī

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I will not have worked. — Ai vil not hev vorkt — Es nebūšu paspējis/paspējusi pastrādāt.

You — You will not have worked. — Jū vil not hev vorkt — Tu nebūsi paspējis/paspējusi pastrādāt.

He — He will not have worked. — Hī vil not hev vorkt — Viņš nebūs paspējis pastrādāt.

She — She will not have worked. — Šī vil not hev vorkt — Viņa nebūs paspējusi pastrādāt.

It — It will not have worked. — It vil not hev vorkt — Tas nebūs darbojies.

We — We will not have worked. — Vī vil not hev vorkt — Mēs nebūsim paspējuši/paspējušas pastrādāt.

They — They will not have worked. — Dei vil not hev vorkt — Viņi nebūs paspējuši pastrādāt.

10. Saliktā ilgstošā tagadne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + have/has + not + been + V-ing — sabdžekt + hev/hez + not + bīn + vī-ing

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I have not been working. — Ai hev not bīn vorking — Es kādu laiku neesmu strādājis/strādājusi.

You — You have not been working. — Jū hev not bīn vorking — Tu kādu laiku neesi strādājis/strādājusi.

He — He has not been working. — Hī hez not bīn vorking — Viņš kādu laiku nav strādājis.

She — She has not been working. — Šī hez not bīn vorking — Viņa kādu laiku nav strādājusi.

It — It has not been working. — It hez not bīn vorking — Tas kādu laiku nav darbojies.

We — We have not been working. — Vī hev not bīn vorking — Mēs kādu laiku neesam strādājuši/strādājušas.

They — They have not been working. — Dei hev not bīn vorking — Viņi kādu laiku nav strādājuši.

11. Saliktā ilgstošā pagātne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + had + not + been + V-ing — sabdžekt + hed + not + bīn + vī-ing

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I had not been working. — Ai hed not bīn vorking — Es kādu laiku iepriekš nebiju strādājis/strādājusi.

You — You had not been working. — Jū hed not bīn vorking — Tu kādu laiku iepriekš nebiji strādājis/strādājusi.

He — He had not been working. — Hī hed not bīn vorking — Viņš kādu laiku iepriekš nebija strādājis.

She — She had not been working. — Šī hed not bīn vorking — Viņa kādu laiku iepriekš nebija strādājusi.

It — It had not been working. — It hed not bīn vorking — Tas kādu laiku iepriekš nebija darbojies.

We — We had not been working. — Vī hed not bīn vorking — Mēs kādu laiku iepriekš nebijām strādājuši/strādājušas.

They — They had not been working. — Dei hed not bīn vorking — Viņi kādu laiku iepriekš nebija strādājuši.

12. Saliktā ilgstošā nākotne — nolieguma forma

Veidošana: Subject + will + not + have + been + V-ing — sabdžekt + vil + not + hev + bīn + vī-ing

Vietniekvārds — Teikums — Izruna — Nozīme

I — I will not have been working. — Ai vil not hev bīn vorking — Es līdz tam laikam nebūšu strādājis/strādājusi noteiktu laiku.

You — You will not have been working. — Jū vil not hev bīn vorking — Tu līdz tam laikam nebūsi strādājis/strādājusi noteiktu laiku.

He — He will not have been working. — Hī vil not hev bīn vorking — Viņš līdz tam laikam nebūs strādājis noteiktu laiku.

She — She will not have been working. — Šī vil not hev bīn vorking — Viņa līdz tam laikam nebūs strādājusi noteiktu laiku.

It — It will not have been working. — It vil not hev bīn vorking — Tas līdz tam laikam nebūs darbojies noteiktu laiku.

We — We will not have been working. — Vī vil not hev bīn vorking — Mēs līdz tam laikam nebūsim strādājuši/strādājušas noteiktu laiku.

They — They will not have been working. — Dei vil not hev bīn vorking — Viņi līdz tam laikam nebūs strādājuši noteiktu laiku.

1. Vienkāršā tagadne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + am/is/are + not + V3

Izruna: sabdžekt + em/iz/ar + not + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I am not invited. — Ai em not invaitid — Es neesmu uzaicināts/uz­aicināta.

You — You are not invited. — Jū ar not invaitid — Tu neesi uzaicināts/uz­aicināta.

He — He is not invited. — Hī iz not invaitid — Viņš nav uzaicināts.

She — She is not invited. — Šī iz not invaitid — Viņa nav uzaicināta.

It — It is not used. — It iz not jūzd — Tas netiek izmantots.

We — We are not invited. — Vī ar not invaitid — Mēs neesam uzaicināti/uz­aicinātas.

They — They are not invited. — Dei ar not invaitid — Viņi nav uzaicināti.

is not → isn't — iznt

are not → aren't — arnt

2. Vienkāršā pagātne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + was/were + not + V3

Izruna: sabdžekt + voz/ver + not + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I was not invited. — Ai voz not invaitid — Es nebiju uzaicināts/uz­aicināta.

You — You were not invited. — Jū ver not invaitid — Tu nebiji uzaicināts/uz­aicināta.

He — He was not invited. — Hī voz not invaitid — Viņš nebija uzaicināts.

She — She was not invited. — Šī voz not invaitid — Viņa nebija uzaicināta.

It — It was not used. — It voz not jūzd — Tas netika izmantots.

We — We were not invited. — Vī ver not invaitid — Mēs nebijām uzaicināti/uz­aicinātas.

They — They were not invited. — Dei ver not invaitid — Viņi nebija uzaicināti.

was not → wasn't — voznt

were not → weren't — vernt

3. Vienkāršā nākotne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + will + not + be + V3

Izruna: sabdžekt + vil + not + bī + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I will not be invited. — Ai vil not bī invaitid — Es netikšu uzaicināts/uz­aicināta.

You — You will not be invited. — Jū vil not bī invaitid — Tu netiksi uzaicināts/uz­aicināta.

He — He will not be invited. — Hī vil not bī invaitid — Viņš netiks uzaicināts.

She — She will not be invited. — Šī vil not bī invaitid — Viņa netiks uzaicināta.

It — It will not be used. — It vil not bī jūzd — Tas netiks izmantots.

We — We will not be invited. — Vī vil not bī invaitid — Mēs netiksim uzaicināti/uz­aicinātas.

They — They will not be invited. — Dei vil not bī invaitid — Viņi netiks uzaicināti.

will not → won't — vount

4. Ilgstošā tagadne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + am/is/are + not + being + V3

Izruna: sabdžekt + em/iz/ar + not + bīing + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I am not being invited. — Ai em not bīing invaitid — Mani pašlaik neaicina.

You — You are not being invited. — Jū ar not bīing invaitid — Tevi pašlaik neaicina.

He — He is not being invited. — Hī iz not bīing invaitid — Viņu pašlaik neaicina.

She — She is not being invited. — Šī iz not bīing invaitid — Viņu pašlaik neaicina.

It — It is not being used. — It iz not bīing jūzd — To pašlaik neizmanto.

We — We are not being invited. — Vī ar not bīing invaitid — Mūs pašlaik neaicina.

They — They are not being invited. — Dei ar not bīing invaitid — Viņus pašlaik neaicina.

5. Ilgstošā pagātne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + was/were + not + being + V3

Izruna: sabdžekt + voz/ver + not + bīing + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I was not being invited. — Ai voz not bīing invaitid — Mani tajā laikā neaicināja.

You — You were not being invited. — Jū ver not bīing invaitid — Tevi tajā laikā neaicināja.

He — He was not being invited. — Hī voz not bīing invaitid — Viņu tajā laikā neaicināja.

She — She was not being invited. — Šī voz not bīing invaitid — Viņu tajā laikā neaicināja.

It — It was not being used. — It voz not bīing jūzd — To tajā laikā neizmantoja.

We — We were not being invited. — Vī ver not bīing invaitid — Mūs tajā laikā neaicināja.

They — They were not being invited. — Dei ver not bīing invaitid — Viņus tajā laikā neaicināja.

6. Ilgstošā nākotne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + will + not + be + being + V3

Izruna: sabdžekt + vil + not + bī + bīing + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I will not be being invited. — Ai vil not bī bīing invaitid — Mani tajā laikā neaicinās.

You — You will not be being invited. — Jū vil not bī bīing invaitid — Tevi tajā laikā neaicinās.

He — He will not be being invited. — Hī vil not bī bīing invaitid — Viņu tajā laikā neaicinās.

She — She will not be being invited. — Šī vil not bī bīing invaitid — Viņu tajā laikā neaicinās.

We — We will not be being invited. — Vī vil not bī bīing invaitid — Mūs tajā laikā neaicinās.

They — They will not be being invited. — Dei vil not bī bīing invaitid — Viņus tajā laikā neaicinās.

⚠️ Šī konstrukcija gramatiski ir iespējama, taču ļoti reta un ikdienas angļu valodā parasti tiek izmantota cita, dabiskāka konstrukcija.

7. Saliktā tagadne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + have/has + not + been + V3

Izruna: sabdžekt + hev/hez + not + bīn + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I have not been invited. — Ai hev not bīn invaitid — Es neesmu uzaicināts/uz­aicināta.

You — You have not been invited. — Jū hev not bīn invaitid — Tu neesi uzaicināts/uz­aicināta.

He — He has not been invited. — Hī hez not bīn invaitid — Viņš nav uzaicināts.

She — She has not been invited. — Šī hez not bīn invaitid — Viņa nav uzaicināta.

It — It has not been used. — It hez not bīn jūzd — Tas nav izmantots.

We — We have not been invited. — Vī hev not bīn invaitid — Mēs neesam uzaicināti/uz­aicinātas.

They — They have not been invited. — Dei hev not bīn invaitid — Viņi nav uzaicināti.

have not → haven't — hevnt

has not → hasn't — heznt

8. Saliktā pagātne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + had + not + been + V3

Izruna: sabdžekt + hed + not + bīn + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I had not been invited. — Ai hed not bīn invaitid — Es nebiju uzaicināts/uz­aicināta.

You — You had not been invited. — Jū hed not bīn invaitid — Tu nebiji uzaicināts/uz­aicināta.

He — He had not been invited. — Hī hed not bīn invaitid — Viņš nebija uzaicināts.

She — She had not been invited. — Šī hed not bīn invaitid — Viņa nebija uzaicināta.

We — We had not been invited. — Vī hed not bīn invaitid — Mēs nebijām uzaicināti/uz­aicinātas.

They — They had not been invited. — Dei hed not bīn invaitid — Viņi nebija uzaicināti.

had not → hadn't — hednt

9. Saliktā nākotne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + will + not + have + been + V3

Izruna: sabdžekt + vil + not + hev + bīn + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I will not have been invited. — Ai vil not hev bīn invaitid — Es līdz tam laikam nebūšu uzaicināts/uz­aicināta.

You — You will not have been invited. — Jū vil not hev bīn invaitid — Tu līdz tam laikam nebūsi uzaicināts/uz­aicināta.

He — He will not have been invited. — Hī vil not hev bīn invaitid — Viņš līdz tam laikam nebūs uzaicināts.

She — She will not have been invited. — Šī vil not hev bīn invaitid — Viņa līdz tam laikam nebūs uzaicināta.

We — We will not have been invited. — Vī vil not hev bīn invaitid — Mēs līdz tam laikam nebūsim uzaicināti/uz­aicinātas.

They — They will not have been invited. — Dei vil not hev bīn invaitid — Viņi līdz tam laikam nebūs uzaicināti.

10. Saliktā ilgstošā tagadne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + have/has + not + been + being + V3

Izruna: sabdžekt + hev/hez + not + bīn + bīing + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I have not been being invited. — Ai hev not bīn bīing invaitid — Mani kādu laiku nepārtraukti nav aicinājuši.

You — You have not been being invited. — Jū hev not bīn bīing invaitid — Tevi kādu laiku nepārtraukti nav aicinājuši.

He — He has not been being invited. — Hī hez not bīn bīing invaitid — Viņu kādu laiku nepārtraukti nav aicinājuši.

She — She has not been being invited. — Šī hez not bīn bīing invaitid — Viņu kādu laiku nepārtraukti nav aicinājuši.

We — We have not been being invited. — Vī hev not bīn bīing invaitid — Mūs kādu laiku nepārtraukti nav aicinājuši.

They — They have not been being invited. — Dei hev not bīn bīing invaitid — Viņus kādu laiku nepārtraukti nav aicinājuši.

⚠️ Šī konstrukcija ir ļoti reta mūsdienu angļu valodā, un parasti tiek lietots dabiskāks formulējums.

11. Saliktā ilgstošā pagātne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + had + not + been + being + V3

Izruna: sabdžekt + hed + not + bīn + bīing + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I had not been being invited. — Ai hed not bīn bīing invaitid — Mani iepriekš nepārtraukti neaicināja.

You — You had not been being invited. — Jū hed not bīn bīing invaitid — Tevi iepriekš nepārtraukti neaicināja.

He — He had not been being invited. — Hī hed not bīn bīing invaitid — Viņu iepriekš nepārtraukti neaicināja.

She — She had not been being invited. — Šī hed not bīn bīing invaitid — Viņu iepriekš nepārtraukti neaicināja.

We — We had not been being invited. — Vī hed not bīn bīing invaitid — Mūs iepriekš nepārtraukti neaicināja.

They — They had not been being invited. — Dei hed not bīn bīing invaitid — Viņus iepriekš nepārtraukti neaicināja.

⚠️ Šī forma ir ļoti reta.

12. Saliktā ilgstošā nākotne — pasīvā kārta, nolieguma forma

Veidošana

Angliski: Subject + will + not + have + been + being + V3

Izruna: sabdžekt + vil + not + hev + bīn + bīing + vī trī

Vietniekvārds — Piemērs — Izruna — Nozīme

I — I will not have been being invited. — Ai vil not hev bīn bīing invaitid — Mani līdz tam laikam nebūs nepārtraukti aicinājuši.

You — You will not have been being invited. — Jū vil not hev bīn bīing invaitid — Tevi līdz tam laikam nebūs nepārtraukti aicinājuši.

He — He will not have been being invited. — Hī vil not hev bīn bīing invaitid — Viņu līdz tam laikam nebūs nepārtraukti aicinājuši.

She — She will not have been being invited. — Šī vil not hev bīn bīing invaitid — Viņu līdz tam laikam nebūs nepārtraukti aicinājuši.

We — We will not have been being invited. — Vī vil not hev bīn bīing invaitid — Mūs līdz tam laikam nebūs nepārtraukti aicinājuši.

They — They will not have been being invited. — Dei vil not hev bīn bīing invaitid — Viņus līdz tam laikam nebūs nepārtraukti aicinājuši.

⚠️ Šī konstrukcija ir ārkārtīgi reta, un parasti tiek izmantots cits formulējums.

no + noun

Nozīme — Veidošana angliski — Veidošanas izruna — Piemērs — Izruna — Tulkojums

Skaitāms lietvārds vienskaitlī — no + noun — nou + naun — no book — nou buk — nav nevienas grāmatas

Skaitāms lietvārds daudzskaitlī — no + plural noun — nou + plūral naun — no books — nou buks — nav grāmatu

Neskaitāms lietvārds — no + uncountable noun — nou + ankountabl naun — no water — nou votər — nav ūdens

Eksistences noliegums vienskaitlī vai ar neskaitāmu lietvārdu — there is + no + noun — der iz + nou + naun — There is no book. — Der iz nou buk — Grāmatas nav.

Eksistences noliegums daudzskaitlī — there are + no + plural noun — der ar + nou + plūral naun — There are no books. — Der ar nou buks — Grāmatu nav.

Piederības noliegums — have/has + no + noun — hev/hez + nou + naun — I have no books. — Ai hev nou buks — Man nav grāmatu.

8- Jautājumi

1. Vienkāršā tagadne — Do/Does + Subject + V1...? — dū/daz + sabdžekt + vī viens? — Do you work? — Dū jū vork? — Vai tu strādā?

2. Vienkāršā pagātne — Did + Subject + V1...? — did + sabdžekt + vī viens? — Did you work? — Did jū vork? — Vai tu strādāji?

3. Vienkāršā nākotne — Will + Subject + V1...? — vil + sabdžekt + vī viens? — Will you work? — Vil jū vork? — Vai tu strādāsi?

4. Ilgstošā tagadne — Am/Is/Are + Subject + V-ing...? — em/iz/ar + sabdžekt + vī-ing? — Are you working? — Ar jū vorking? — Vai tu pašlaik strādā?

5. Ilgstošā pagātne — Was/Were + Subject + V-ing...? — voz/ver + sabdžekt + vī-ing? — Were you working? — Ver jū vorking? — Vai tu tajā laikā strādāji?

6. Ilgstošā nākotne — Will + Subject + be + V-ing...? — vil + sabdžekt + bī + vī-ing? — Will you be working? — Vil jū bī vorking? — Vai tu tajā laikā strādāsi?

7. Saliktā tagadne — Have/Has + Subject + V3...? — hev/hez + sabdžekt + vī trī? — Have you worked? — Hev jū vorkt? — Vai tu esi strādājis/strādājusi?

8. Saliktā pagātne — Had + Subject + V3...? — hed + sabdžekt + vī trī? — Had you worked? — Hed jū vorkt? — Vai tu jau biji strādājis/strādājusi?

9. Saliktā nākotne — Will + Subject + have + V3...? — vil + sabdžekt + hev + vī trī? — Will you have worked? — Vil jū hev vorkt? — Vai tu līdz tam laikam būsi pastrādājis/pastrādājusi?

10. Saliktā ilgstošā tagadne — Have/Has + Subject + been + V-ing...? — hev/hez + sabdžekt + bīn + vī-ing? — Have you been working? — Hev jū bīn vorking? — Vai tu kādu laiku jau strādā?

11. Saliktā ilgstošā pagātne — Had + Subject + been + V-ing...? — hed + sabdžekt + bīn + vī-ing? — Had you been working? — Hed jū bīn vorking? — Vai tu iepriekš kādu laiku biji strādājis/strādājusi?

12. Saliktā ilgstošā nākotne — Will + Subject + have + been + V-ing...? — vil + sabdžekt + hev + bīn + vī-ing? — Will you have been working? — Vil jū hev bīn vorking? — Vai tu līdz tam laikam būsi strādājis/strādājusi noteiktu laiku?

Jautājuma veids — Veidošana angliski — Veidošanas izruna

Jautājums par lietu — What + auxiliary + subject + verb? — vot + oksiljeri + sabdžekt + vərb?

Jautājums par personu, kas veic darbību — Who + verb? — hū + vərb?

Jautājums par personu, uz kuru vērsta darbība — Who/Whom + auxiliary + subject + verb? — hū/hūm + oksiljeri + sabdžekt + vərb?

Jautājums par vietu — Where + auxiliary + subject + verb? — ver + oksiljeri + sabdžekt + vərb?

Jautājums par laiku — When + auxiliary + subject + verb? — ven + oksiljeri + sabdžekt + vərb?

Jautājums par iemeslu — Why + auxiliary + subject + verb? — vai + oksiljeri + sabdžekt + vərb?

Jautājums par izvēli — Which + noun + auxiliary + subject + verb? — vič + naun + oksiljeri + sabdžekt + vərb?

Jautājums par piederību — Whose + noun...? — hūz + naun...?

Jautājums par veidu — How + auxiliary + subject + verb? — hau + oksiljeri + sabdžekt + vərb?

Jautājums par skaitu — How many + plural noun...? — hau meni + plūral naun...?

Jautājums par daudzumu — How much + uncountable noun...? — hau mač + ankountabl naun...?

Jautājums par ilgumu — How long...? — hau long...?

Jautājums par biežumu — How often...? — hau ofən...?

Jautājums par attālumu — How far...? — hau far...?

Pamatnoteikums

Lielākā daļa WH-jautājumu tiek veidoti šādi:

WH-word + auxiliary + subject + main verb?

Izruna: dabl-jū-eič vərd + oksiljeri + sabdžekt + mein vərb?

Piemērs:

Where + do + you + live?

Ver + dū + jū + liv?

= Kur tu dzīvo?

Taču, ja WH-vārds pats ir teikuma priekšmets, parasti nelieto do/does/did:

Who + works here?

Hū vorks hīr?

= Kas šeit strādā?

Šeit ir galvenā atšķirība:

Who did you see? → Hū did jū sī? → Ko tu redzēji?

Who saw you? → Hū so jū? → Kas tevi redzēja?

8- Apstākļa vārdi

1. Biežuma apstākļa vārdi

Veids Veidošanas formula Formulas izruna latviski Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

Pastāvīgs biežums Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens always olvējz vienmēr

Gandrīz pastāvīgs biežums Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens usually jūžueli parasti

Parasts biežums Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens normally nōrmali parasti / dabiskā veidā

Parasts biežums Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens generally dženērali kopumā / parasti

Parasts biežums Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens frequently frīkvəntli bieži

Dažreiz Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens often ofən bieži

Dažreiz Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens sometimes samtaimz dažreiz

Reti Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens occasionally okeižənəli laiku pa laikam

Reti Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens rarely rērli reti

Ļoti reti Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens seldom seldəm reti

Nekad Apstākļa vārds + teikums advērb ov frīkvensī + sentens never nevər nekad

Piemērs:

I always study English.

Ai olvējz stadi ingliš.

Es vienmēr mācos angļu valodu.

2. Laika apstākļa vārdi

Veids Veidošanas formula Formulas izruna latviski Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

Pašreizējais laiks Laika apstākļa vārds taim advērb now nau tagad

Pašreizējais laiks Laika apstākļa vārds taim advērb currently kərəntli pašlaik

Pašreizējais laiks Laika apstākļa vārds taim advērb presently prezəntli pašlaik

Nesenā pagātne Laika apstākļa vārds taim advērb recently rīsəntli nesen

Pagātne Laika apstākļa vārds taim advērb yesterday jestərdei vakar

Pagātne Laika apstākļa vārds taim advērb before bifōr pirms

Pagātne Laika apstākļa vārds taim advērb previously prīvīəsli iepriekš

Pagātne Laika apstākļa vārds taim advērb formerly fōrmərli agrāk

Turpināšanās Laika apstākļa vārds taim advērb still stil joprojām

Nākotne Laika apstākļa vārds taim advērb soon sūn drīz

Nākotne Laika apstākļa vārds taim advērb later lēitər vēlāk

Nākotne Laika apstākļa vārds taim advērb eventually ivēnčuali galu galā

Agrāk Laika apstākļa vārds taim advērb early ērli agri

Vēlāk Laika apstākļa vārds taim advērb late lēit vēlu

Sākums Laika apstākļa vārds taim advērb first fērst pirmais / sākumā

Beigas Laika apstākļa vārds taim advērb finally fainəli beidzot

Vienlaikus Laika apstākļa vārds taim advērb meanwhile mīnvail tikmēr

Secība Laika apstākļa vārds taim advērb then den pēc tam

Secība Laika apstākļa vārds taim advērb afterward aftərvərd pēc tam

Secība Laika apstākļa vārds taim advērb afterwards aftərvərdz pēc tam

Secība Laika apstākļa vārds taim advērb subsequently sabsikvəntli turpmāk / pēc tam

3. Laika apstākļa vārdi, kas norāda uz pabeigtību, atkārtošanos un turpināšanos

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

already olredi jau

yet jet vēl / līdz šim

still stil joprojām

just džast tikko

ever evər jebkad / kādreiz

never nevər nekad

once vans vienreiz

twice tvais divreiz

again əgen atkal

again and again əgen ənd əgen atkal un atkal

forever for evər mūžīgi

temporarily tempərərili pagaidām

permanently pērmənəntli pastāvīgi

Piemērs:

She has already finished.

Šī hæz olredi finišt.

Viņa jau ir pabeigusi.

4. Vietas apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

here hīr šeit

there dēr tur

everywhere evriwer visur

somewhere samwer kaut kur

anywhere eniwer jebkur

nowhere nouwer nekur

abroad əbrod ārzemēs

overseas ouvərsīz ārzemēs / pāri jūrai

nearby nīrbai tuvumā

close klous tuvu

far fār tālu

away əvei prom / tālu

back bæk atpakaļ

forward forvərd uz priekšu

backward bækvərd atpakaļ

indoors indōrz telpās

outdoors autdōrz ārā

upstairs apstērz augšstāvā

downstairs daunstērz lejā / apakšstāvā

inside insaid iekšā

outside autsaid ārā / ārpusē

5. Pakāpes apstākļa vārdi

Šie apstākļa vārdi bieži norāda īpašības vārda, darbības vārda vai cita apstākļa vārda pakāpi.

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

very veri ļoti

really rīəli patiešām / ļoti

extremely ikstrīmli ārkārtīgi

highly haili ļoti / augstā mērā

absolutely æbsəlūtli pilnīgi / absolūti

completely kəmplītli pilnīgi

totally toutəli pavisam / pilnīgi

entirely intairli pilnībā

fully fuli pilnībā

quite kvait diezgan / visai

rather ræðər diezgan / samērā

fairly fērli diezgan / samērā

pretty priti diezgan

somewhat samvot nedaudz / zināmā mērā

slightly slaitli nedaudz

a little ə litl nedaudz

too tū pārāk

enough in af pietiekami

almost olmoust gandrīz

nearly nīrli gandrīz

barely bērli tikko / tikko pietiekami

hardly hārdli gandrīz nemaz

scarcely skērsli gandrīz nemaz

deeply dīpli dziļi

greatly grētli ievērojami / ļoti

so sou tik / ļoti

such sač tāds / tik

a lot ə lot daudz

a bit ə bit nedaudz

a little bit ə litl bit mazliet

Piemērs:

The movie is extremely interesting.

Dhə mūvi iz ikstrīmli intrəsting.

Filma ir ārkārtīgi interesanta.

6. Iespējamības un varbūtības apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

certainly sərtənli noteikti

definitely definitli noteikti

surely šūrli droši vien / noteikti

probably probəbli visticamāk

possibly posəbli iespējams

perhaps pərhæps varbūt

maybe meibi varbūt

apparently əpærəntli acīmredzot

evidently evidəntli kā redzams / acīmredzami

clearly klīrli skaidri / acīmredzami

obviously obviəsli acīmredzami

presumably prizūməbli iespējams / domājams

supposedly səpouzidli it kā / kā tiek apgalvots

undoubtedly andautidli neapšaubāmi

arguably argjuəbli varētu apgalvot

likely laikli visticamāk

unlikely anlaikli maz ticams

7. Runātāja attieksmi un viedokli izsakošie apstākļa vārdi

Šos apstākļa vārdus dažreiz sauc par teikuma apstākļa vārdiem vai runātāja attieksmes apstākļa vārdiem. Tie pauž runātāja attieksmi pret visu teikumu.

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

fortunately forčənətli par laimi

unfortunately anforčənətli diemžēl

luckily lakili par laimi

sadly sædli diemžēl / skumji

honestly onəstli godīgi sakot

frankly frænkli atklāti sakot

personally pērsənəli personīgi

seriously sīriəsli nopietni

technically teknikəli tehniski

basically beisikəli būtībā

generally dženērali kopumā / parasti

normally nōrmali parasti

naturally næčərəli dabiski

ideally aidīəli ideālā gadījumā

theoretically thīəretikəli teorētiski

practically præktikəli praktiski

politically pəlitikəli politiski

economically īkənomikəli ekonomiski

personally pērsənəli personīgi

surprisingly sərpraizingli pārsteidzoši

strangely strēindžli dīvaini

interestingly intrəstingli interesanti

importantly importəntli svarīgi

especially ispēšəli īpaši

particularly pərtikjələrli īpaši / jo sevišķi

8. Ierobežojošie apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

only ounli tikai

just džast tikai / vienkārši

even īvən pat

also olsou arī

too tū arī

as well əz vel arī

mainly meinli galvenokārt

mostly moustli lielākoties

merely mīrli tikai / vienīgi

simply simpli vienkārši / tikai

particularly pərtikjələrli īpaši

especially ispēšəli īpaši

exactly igzæktli precīzi

precisely prisaisli precīzi

specifically spəsifikəli konkrēti

solely soul-li tikai / vienīgi

largely lārdžli lielā mērā

even īvən pat

indeed indīd patiešām

Piemērs:

Only John knows the answer.

Ounli Džon nouz dhī ænsər.

Tikai Džons zina atbildi.

9. Nolieguma apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

not not ne / nē

never nevər nekad

nowhere nouwer nekur

hardly hārdli gandrīz nemaz

scarcely skērsli gandrīz nemaz

barely bērli tikko / gandrīz nemaz

rarely rērli reti

seldom seldəm reti

Piezīme:

Vārds “not” ir galvenais nolieguma vārds.

I do not work.

Ai dū not vērk.

Es nestrādāju.

10. Rezultāta un secinājuma apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

therefore dhērfor tāpēc / līdz ar to

thus dhas tādējādi / līdz ar to

consequently konsikvēntli līdz ar to

accordingly əkōrdingli atbilstoši / tāpēc

hence hens tādēļ / līdz ar to

otherwise adhərvaiz citādi / pretējā gadījumā

Piemērs:

He was sick; therefore, he stayed home.

Hī voz sik; dhērfor, hī steid houm.

Viņš bija slims, tāpēc palika mājās.

11. Saistības un papildinājuma apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

also olsou arī

too tū arī

additionally ədišənəli turklāt

moreover mōrouvər vēl vairāk / turklāt

furthermore fərdhərmōr turklāt

besides bisაიdz turklāt / bez tam

likewise laikvaiz tāpat

similarly similərli līdzīgi

12. Salīdzinājuma un līdzības apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

similarly similərli līdzīgi

likewise laikvaiz tāpat

equally īkvəli vienlīdzīgi

similarly similərli līdzīgā veidā

comparatively kəmpærətivli salīdzinoši

relatively relətivli relatīvi

correspondingly kōrispondingly atbilstoši

13. Pārejas un secības apstākļa vārdi

Šie apstākļa vārdi palīdz sasaistīt idejas un sakārtot izteikumu.

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

however hau evər tomēr

therefore dhērfor tāpēc

moreover mōrouvər turklāt

furthermore fərdhərmōr turklāt

nevertheless nevərdhəles neskatoties uz to

nonetheless nandhəles tomēr

meanwhile mīnvail tikmēr

instead insted tā vietā

otherwise adhərvaiz citādi / pretējā gadījumā

consequently konsikvēntli līdz ar to

subsequently sabsikvəntli pēc tam

alternatively oltərnətivli kā alternatīvu

finally fainəli beidzot

firstly fērstli pirmkārt

secondly sekəndli otrkārt

thirdly thərdli treškārt

next nekst nākamais / pēc tam

then dhen tad

afterward aftərvərd pēc tam

14. Jautājuma apstākļa vārdi

Šos vārdus izmanto jautājumos par veidu, pakāpi, laiku un biežumu.

Vārds Izruna latviski Nozīme

how hau kā

when ven kad

where wer kur

why vai kāpēc

how much hau mač cik daudz

how many hau meni cik (skaits)

how often hau ofən cik bieži

how long hau long cik ilgi

how far hau fār cik tālu

how soon hau sūn cik drīz

how well hau vel cik labi

how quickly hau kvikli cik ātri

Piemērs:

How often do you exercise?

Hau ofən dū jū eksərsaiz?

Cik bieži tu vingro?

15. Veida apstākļa vārdi

Tie apraksta, kā tiek veikta darbība.

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

quickly kvikli ātri

slowly slouli lēni

carefully kērfuli uzmanīgi

easily īzili viegli

badly bædli slikti

well vel labi

clearly klīrli skaidri

quietly kvaiətli klusi

loudly laudli skaļi

secretly sīkrətli slepeni

openly oupənli atklāti

together təgedhər kopā

apart əpārt atsevišķi

directly direktli tieši

indirectly indirektli netieši

deliberately dilibərətli apzināti

accidentally æksidentəli nejauši

carefully kērfuli rūpīgi

successfully səksesfuli veiksmīgi

differently difrəntli atšķirīgi

16. Paredzamības apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

hopefully houpfuli cerams

presumably prizūməbli domājams

supposedly səpouzidli it kā / kā tiek pieņemts

predictably pridiktəbli paredzami

unexpectedly anekspektidli negaidīti

inevitably inevitəbli neizbēgami

eventually ivēnčuali galu galā

17. Kārtas apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

first fērst pirmais / sākumā

firstly fērstli pirmkārt

second sekənd otrais

secondly sekəndli otrkārt

third thərd trešais

thirdly thərdli treškārt

next nekst nākamais / pēc tam

then dhen tad

finally fainəli beidzot

lastly lāstli pēdējais / visbeidzot

18. Uzsvara apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

certainly sərtənli noteikti

definitely definitli noteikti

indeed indīd patiešām

really rīəli patiešām

truly trūli patiesi

absolutely æbsəlūtli pilnīgi

actually ækčuali faktiski / patiesībā

literally literəli burtiski

genuinely dženjuinli īsti / patiesi

clearly klīrli skaidri

obviously obviəsli acīmredzami

surely šūrli noteikti

right (lieto pirms apstākļa vārda) rait tieši / pareizi

19. Precizējošie un paskaidrojošie apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

actually ækčuali patiesībā

really rīəli patiešām

rather ræðər drīzāk

instead insted tā vietā

specifically spəsifikəli konkrēti

precisely prisaisli precīzi

exactly igzæktli precīzi

namely neimli proti / tas ir

simply simpli vienkārši

basically beisikəli būtībā

20. Aptuvenības apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

almost olmoust gandrīz

nearly nīrli gandrīz

approximately əproksimətli aptuveni

roughly rafli aptuveni

about əbaut apmēram

around əraund apmēram

virtually vērčuəli gandrīz / faktiski

practically præktikəli gandrīz / praktiski

roughly rafli aptuveni

21. Izslēgšanas apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

only ounli tikai

merely mīrli tikai / vienīgi

solely soul-li tikai / vienīgi

exclusively iksklūsivli ekskluzīvi / tikai

otherwise adhərvaiz citādi

apart əpārt atsevišķi / izņemot

22. Pilnīguma apstākļa vārdi

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

altogether oltəgedhər pavisam / kopumā

entirely intairli pilnībā

completely kəmplītli pilnīgi

fully fuli pilnībā

wholly hōuli pilnībā

universally jūniversəli vispārēji / visā pasaulē

23. Teikuma apstākļa vārdi

Šie ir bieži sastopami teikuma apstākļa vārdi:

Apstākļa vārds Izruna latviski Nozīme

actually ækčuali patiesībā

apparently əpærəntli acīmredzot

certainly sərtənli noteikti

clearly klīrli skaidri

definitely definitli noteikti

evidently evidəntli acīmredzami

fortunately forčənətli par laimi

frankly frænkli atklāti sakot

generally dženērali kopumā

honestly onəstli godīgi sakot

ideally aidīəli ideālā gadījumā

indeed indīd patiešām

naturally næčərəli dabiski

obviously obviəsli acīmredzami

personally pērsənəli personīgi

perhaps pərhæps varbūt

probably probəbli visticamāk

seriously sīriəsli nopietni

surely šūrli noteikti

surprisingly sərpraizingli pārsteidzoši

theoretically thīəretikəli teorētiski

unfortunately anforčənətli diemžēl

Veids Veidošanas formula Formulas izruna latviski Piemērs Izruna latviski Nozīme

Apstākļa vārda veidošana no īpašības vārda Īpašības vārds + -ly edžektīv + -li quick → quickly kv ik → kvikli ātrs → ātri

Īpašības vārds beidzas ar -y Nomaina y pret -ily edžektīv minus vai + -ili happy → happily hæpi → hæpili laimīgs → laimīgi

Īpašības vārds beidzas ar -le Nomaina e pret -y edžektīv minus ī + vai gentle → gently džentl → džentli maigs → maigi

Īpašības vārds beidzas ar -ic Īpašības vārds + -ally edžektīv + -əli basic → basically beisik → beisikəli pamata → būtībā

Daži īpašības vārdi beidzas ar -ic Īpašības vārds + -ally edžektīv + -əli dramatic → dramatically drəmætik → drəmætikəli dramatisks → dramatiski

Daži īpašības vārdi beidzas ar -ue Īpašības vārds + -ly edžektīv + -li true → truly trū → trūli patiess → patiesi

Īpašības vārds beidzas ar -ll Īpašības vārds + -y edžektīv + -vai full → fully ful → fuli pilns → pilnībā

Īpašības vārds nemainās Tā pati forma seim vērds fast → fast fæst → fæst ātrs → ātri

Īpašības vārds nemainās Tā pati forma seim vērds hard → hard hārd → hārd grūts / smags → smagi

Īpašības vārds nemainās Tā pati forma seim vērds late → late lēit → lēit vēls → vēlu

Īpašības vārds nemainās Tā pati forma seim vērds early → early ērli → ērli agrīns → agri

Neregulārs apstākļa vārds Īpaša forma irēgjələr form good → well gud → vel labs → labi

No lietvārda veidots apstākļa vārds Lietvārds + -ward/-wards naun + -vərd/-vərdz home → homeward houm → houmvərd mājas → māju virzienā

No lietvārda veidots apstākļa vārds Lietvārds + -wise naun + -vaiz clock → clockwise klok → klokvaiz pulkstenis → pulksteņrādītāja virzienā

Salikts apstākļa vārds Vārds + vārds vērd + vērd somehow samhaū kaut kā

Salikts apstākļa vārds Vārds + vārds vērd + vērd everywhere evriwer visur

Apstākļa frāze Vārds/frāze + lietvārds un prievārds ədvərbiəl frēiz in the morning in dhə mōrning no rīta

9- Saikļi (CONJUNCTIONS)

. Sakārtojuma saikļi — Coordinating Conjunctions

Šie saikļi savieno gramatiski līdzvērtīgus elementus.

Saiklis Izruna Nozīme

and end un

but bat bet

or or vai

nor nor ne arī

for for jo / tāpēc ka

yet jet tomēr / bet tomēr

so sou tāpēc / tādēļ

FANBOYS

For — for

And — end

Nor — nor

But — bat

Or — or

Yet — jet

So — sou

I was tired, but I worked.

Ai uoz taiərd, bat ai uērkt.

Es biju noguris, bet strādāju.

2. Pakārtojuma saikļi — Subordinating Conjunctions

Šie saikļi ievada pakārtotu palīgteikumu.

Cēlonis

Saiklis Izruna Nozīme

because bikoz tāpēc ka

since sins tāpēc ka / kopš

as ez tāpēc ka / tā kā

seeing that sīing det ņemot vērā, ka

seeing as sīing ez tā kā

now that nau det tagad, kad / tā kā

given that givən det ņemot vērā, ka

considering that kən-sidəring det ņemot vērā, ka

inasmuch as inəzmatš ez ciktāl / tā kā

insofar as insou-far ez ciktāl / tiktāl, cik

insomuch as insomatš ez tiktāl, ka

in that in det tādā ziņā, ka

I stayed home because I was tired.

Ai steid houm bikoz ai uoz taiərd.

Es paliku mājās, jo biju noguris.

3. Nosacījuma saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

if if ja

unless anles ja vien ne / ja ne

provided prəvaidid ar nosacījumu, ka

provided that prəvaidid det ar nosacījumu, ka

providing prəvaiding ar nosacījumu, ka

providing that prəvaiding det ar nosacījumu, ka

as long as ez long ez ja vien / tik ilgi, kamēr

so long as sou long ez ja vien / tik ilgi, kamēr

on condition that on kən-dišən det ar nosacījumu, ka

in case in keis gadījumā, ja / gadījumam, ja

in the event that in dī ivent det gadījumā, ja

assuming that əsūming det pieņemot, ka

supposing that səpouzing det pieņemot, ka

suppose that səpouz det pieņemsim, ka

given that givən det ņemot vērā, ka

granted that grāntid det pieļaujot, ka

granting that grānting det pieļaujot, ka

If you study, you will learn.

If ju stadi, ju wil lern.

Ja tu mācīsies, tu iemācīsies.

4. Piekāpšanās un pretstata saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

although oldhou lai gan / kaut arī

though dhou lai gan / kaut arī

even though īvən dhou kaut arī

even if īvən if pat ja

whereas uer-ez turpretī / kamēr

while uail turpretī / kamēr

whilst uailst kamēr

albeit olbīit lai gan / kaut arī

much as matš ez lai gan

however much hau-evər matš neatkarīgi no tā, cik ļoti

no matter how nou matər hau neatkarīgi no tā, kā

no matter what nou matər uot neatkarīgi no tā, kas

no matter who nou matər hū neatkarīgi no tā, kurš

no matter where nou matər uer neatkarīgi no tā, kur

no matter when nou matər uen neatkarīgi no tā, kad

no matter which nou matər uič neatkarīgi no tā, kurš / kuru

Even though he was tired, he continued.

Īvən dhou hī uoz taiərd, hī kən-tinjud.

Lai gan viņš bija noguris, viņš turpināja.

5. Laika saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

when uen kad

whenever uen-evər ikreiz, kad / kad vien

while uail kamēr

whilst uailst kamēr

before bifor pirms / pirms tam, kad

after aftər pēc / pēc tam, kad

until / till / 'til / 'till ən-til / til / til / til līdz

since sins kopš / kopš tā laika, kad

once uans tiklīdz / kad

as soon as ez sūn ez tiklīdz

as long as ez long ez kamēr / tik ilgi, kamēr

so long as sou long ez kamēr / tik ilgi, kamēr

by the time bai dhe taim līdz brīdim, kad

every time evri taim katru reizi, kad

each time īč taim ikreiz, kad

the moment dhe moumənt tiklīdz / tajā brīdī, kad

the minute dhe minit tiklīdz

the instant dhe instant tiklīdz

directly dai-rektli tiklīdz

immediately i-mīd-iatli nekavējoties / tiklīdz

hardly... when hārdli... uen tikko... kad

scarcely... when skersli... uen tikko... kad

no sooner... than nou sūnər... dhen ne ātrāk... kā / tikko... tā

Call me when you arrive.

Kol mī uen ju ə-raiv.

Piezvani man, kad ieradīsies.

6. Mērķa saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

so that sou det lai / tā, lai

in order that in ordər det lai / ar mērķi, lai

lest lest lai ne / baidoties, ka

for fear that for fīr det bailēs, ka

in case in keis gadījumam, ja

I studied hard so that I could pass.

Ai stadid hārd sou det ai kud pās.

Es cītīgi mācījos, lai nokārtotu eksāmenu.

7. Rezultāta saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

so... that sou... det tik... ka

such... that satš... det tāds... ka

so that sou det tā, ka / tāpēc, ka

such that satš det tāds, ka

He was so tired that he slept immediately.

Hī uoz sou taiərd det hī slept i-mīd-iatli.

Viņš bija tik noguris, ka uzreiz aizmiga.

8. Salīdzinājuma saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

than dhen nekā

as... as ez... ez tikpat... kā

not as... as not ez... ez ne tik... kā

as if ez if it kā

as though ez dhou it kā

just as džast ez tieši tāpat kā

the more... the more dhe mor... dhe mor jo vairāk... jo vairāk

the more... the less dhe mor... dhe les jo vairāk... jo mazāk

the less... the more dhe les... dhe mor jo mazāk... jo vairāk

the less... the less dhe les... dhe les jo mazāk... jo mazāk

She is taller than I am.

Šī iz tolər dhen ai em.

Viņa ir garāka par mani.

9. Veida un līdzības saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

as ez kā

as if ez if it kā

as though ez dhou it kā

just as džast ez tieši tāpat kā

the way dhe uei tā, kā / veidā, kā

in the way that in dhe uei det tādā veidā, kā

however hau-evər kā vien / lai kā

however you hau-evər ju kā vien tu

He talks as if he knows everything.

Hī toks ez if hī nouz evri-thing.

Viņš runā tā, it kā zinātu visu.

10. Izvēles saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

or or vai

either... or īdhər... or vai nu... vai

whether... or uethər... or vai... vai

whether... or not uethər... or not vai... vai ne

Either you come or I leave.

Īdhər ju kam or ai līv.

Vai nu tu nāc, vai es eju prom.

11. Pāru saikļi

Correlative Conjunctions

Struktūra Izruna Nozīme

both... and bouth... end gan... gan / kā... tā arī

either... or īdhər... or vai nu... vai

neither... nor naidhər... nor ne... ne arī

not only... but also not ounli... bat olsou ne tikai... bet arī

whether... or uethər... or vai... vai

whether... or not uethər... or not vai... vai ne

rather... than rādhər... dhen drīzāk... nekā

no sooner... than nou sūnər... dhen ne ātrāk... kā

hardly... when hārdli... uen tikko... kad

scarcely... when skersli... uen tikko... kad

barely... when berli... uen tikko... kad

the more... the more dhe mor... dhe mor jo vairāk... jo vairāk

the more... the less dhe mor... dhe les jo vairāk... jo mazāk

the less... the more dhe les... dhe mor jo mazāk... jo vairāk

the less... the less dhe les... dhe les jo mazāk... jo mazāk

12. Papildu un papildinājuma saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

and end un

as well as ez uel ez kā arī

not to mention not tu menšən nerunājot par

besides bi-saīdz papildus / turklāt

let alone let ə-loun kur nu vēl

much less matš les kur nu vēl mazāk

to say nothing of tu sei nathing əv nerunājot par

apart from ə-part from izņemot / papildus

aside from ə-said from izņemot / papildus

Dažas no šīm izteiksmēm var būt arī prievārdu frāzes. To lietojums ir atkarīgs no konteksta, tāpēc tās ne vienmēr klasificē kā saikļus.

13. Izņēmuma saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

except that ik-sept det izņemot to, ka

except when ik-sept uen izņemot gadījumus, kad

except if ik-sept if izņemot, ja

save that seiv det izņemot to, ka

but that bat det izņemot to, ka

unless anles ja vien ne / ja ne

14. Pieņēmuma saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

assuming that əsūming det pieņemot, ka

supposing that səpouzing det pieņemot, ka

suppose that səpouz det pieņemsim, ka

presuming that prizūming det pieņemot, ka

provided that prəvaidid det ar nosacījumu, ka

providing that prəvaiding det ar nosacījumu, ka

given that givən det ņemot vērā, ka

granting that grānting det pieļaujot, ka

granted that grāntid det pieļaujot, ka

15. Brīvie relatīvie saikļi

Saiklis Izruna Nozīme

whoever hū-evər ikviens, kurš / kurš vien

whomever hūm-evər ikvienu, kuru

whatever uot-evər jebkas, ko / lai kas

whichever uich-evər jebkurš, kuru

wherever uer-evər jebkur, kur

whenever uen-evər jebkad / ikreiz, kad

however hau-evər kā vien / lai kā

Whoever comes can enter.

Hū-evər kamz ken entər.

Ikviens, kurš atnāk, var ienākt.

Whatever you choose is fine.

Uot-evər ju čūz iz fain.

Viss, ko tu izvēlies, ir labi.

16. Arhaiski un ļoti formāli saikļi

Šīs formas pastāv angļu valodā, taču mūsdienu ikdienas sarunās tās lieto retāk:

Vārds Izruna Nozīme

albeit olbīit lai gan

albeit that olbīit det lai gan

albeit when olbīit uen lai gan tajā brīdī, kad

albeit with olbīit uith lai gan ar

insofar as insou-far ez ciktāl

inasmuch as inəzmatš ez ņemot vērā, ka

insomuch as insomatš ez tiktāl, ka

notwithstanding that not-uith-stending det neskatoties uz to, ka

whereas uer-ez turpretī / kamēr

whilst uailst kamēr

lest lest lai ne

save that seiv det izņemot to, ka

provided that prəvaidid det ar nosacījumu, ka

supposing that səpouzing det pieņemot, ka

17. Vārdi, kas dažreiz tiek sajaukti ar saikļiem, bet patiesībā parasti tādi nav

Šos vārdus bieži lieto teikumu sasaistīšanai, taču gramatiski tie nav īsti saikļi:

Vārds Izruna Klasifikācija Nozīme

however hau-evər conjunctive adverb tomēr

therefore dher-for conjunctive adverb tāpēc

moreover mor-ou-vər conjunctive adverb turklāt

furthermore fər-dhər-mor conjunctive adverb papildus tam

nevertheless nevər-dhe-les conjunctive adverb neskatoties uz to

nonetheless nan-dhe-les conjunctive adverb tomēr

consequently kon-si-kwentli conjunctive adverb līdz ar to

otherwise adər-u aiz conjunctive adverb citādi

instead in-sted conjunctive adverb tā vietā

meanwhile mīn-uail conjunctive adverb tikmēr

thus dhas conjunctive adverb tādējādi / līdz ar to

hence hens conjunctive adverb tāpēc / no tā

Piemērs:

I was tired; however, I worked.

Ai uoz taiərd; hau-evər, ai uērkt.

Es biju noguris; tomēr es strādāju.

Vārds however nav pilnīgi tāds pats kā but.

Nelietojiet to šādi:

❌ I was tired, however I worked.

Pareizākās alternatīvas:

✅ I was tired, but I worked.

Vai:

✅ I was tired; however, I worked.

If only -> kaut es / kaut tikai

If only I played — kaut es spēlētu

Anyway/Anyways -> jebkurā gadījumā / lai vai kā

10- Prievārdi (PREPOSITIONS)

Pamata prievārdi

Prievārds Izruna Nozīme latviski Pilns piemērs Izruna Tulkojums

about ə-baut par / attiecībā uz We talked about the problem. Uī tokt ə-baut dhe probləm. Mēs runājām par problēmu.

above ə-bav virs / augstāk par The lamp is above the table. Dhe lamp iz ə-bav dhe teibl. Lampa atrodas virs galda.

across ə-kros pāri / otrā pusē We walked across the street. Uī uokt ə-kros dhe strīt. Mēs gājām pāri ielai.

after āftər pēc We met after lunch. Uī met āftər lantš. Mēs satikāmies pēc pusdienām.

against ə-genst pret / atspiedies pret The ladder is against the wall. Dhe lædər iz ə-genst dhe uol. Kāpnes ir atspiestas pret sienu.

along ə-long gar / pa We walked along the river. Uī uokt ə-long dhe rivər. Mēs gājām gar upi.

amid ə-mid vidū / starp He stood amid the crowd. Hī stud ə-mid dhe kraud. Viņš stāvēja pūļa vidū.

among ə-mang starp / kādā grupā She was among friends. Šī uoz ə-mang frendz. Viņa bija draugu vidū.

around ə-raund ap / apkārt We sat around the table. Uī set ə-raund dhe teibl. Mēs sēdējām ap galdu.

at et pie / konkrētā vietā I am at school. Ai em et skūl. Es esmu skolā.

before bi-for pirms Come before noon. Kam bi-for nūn. Atnāc pirms pusdienlaika.

behind bi-haind aiz The car is behind the house. Dhe kar iz bi-haind dhe haus. Automašīna atrodas aiz mājas.

below bi-lou zem / zemāk par The temperature is below zero. Dhe temprəčər iz bi-lou zīrou. Temperatūra ir zem nulles.

beneath bi-nīth zem The keys are beneath the book. Dhe kīz ar bi-nīth dhe buk. Atslēgas atrodas zem grāmatas.

beside bi-said blakus Sit beside me. Sit bi-said mī. Apsēdies man blakus.

besides bi-saīdz papildus / turklāt Besides English, she speaks Arabic. Bi-saīdz Ingliš, šī spīks Ērəbik. Papildus angļu valodai viņa runā arī arābiski.

between bi-tuīn starp diviem The shop is between two buildings. Dhe šop iz bi-tuīn tū bildingz. Veikals atrodas starp divām ēkām.

beyond bi-yond tālāk par / aiz The village is beyond the mountain. Dhe vilidž iz bi-yond dhe mauntən. Ciems atrodas aiz kalna.

by bai by / pie / ar palīdzību The book was written by her. Dhe buk uoz ritən bai hēr. Grāmatu uzrakstīja viņa.

concerning kən-sērning par / attiecībā uz We talked concerning the project. Uī tokt kən-sērning dhe prodžekt. Mēs runājām par projektu.

despite di-spait neskatoties uz Despite the rain, we went out. Di-spait dhe rein, uī uent aut. Neskatoties uz lietu, mēs izgājām ārā.

down daun lejup / uz leju He walked down the hill. Hī uokt daun dhe hil. Viņš gāja lejup pa kalnu.

during djūring laikā / pa I slept during the flight. Ai slept djūring dhe flait. Es gulēju lidojuma laikā.

except ik-sept izņemot Everyone came except John. Evriuan keim ik-sept Džon. Visi atnāca, izņemot Džonu.

for for priekš / dēļ / uz noteiktu laiku This gift is for you. Dhis gift iz for ju. Šī dāvana ir tev.

from from no / no kādas vietas I came from Kuwait. Ai keim from Kuveit. Es atnācu no Kuveitas.

in in iekšā / iekš I am in the room. Šī iz in dhe rūm. Viņa ir istabā.

inside in-said iekšpusē The keys are inside the bag. Dhe kīz ar in-said dhe beg. Atslēgas ir somā.

into in-tu iekšā / virzienā uz iekšpusi He went into the room. Hī uent in-tu dhe rūm. Viņš iegāja istabā.

like laik kā / līdzīgs He runs like a professional. Hī ranz laik ə prə-fešənəl. Viņš skrien kā profesionālis.

near nīr tuvu / netālu no I live near the school. Ai liv nīr dhe skūl. Es dzīvoju netālu no skolas.

of əv no / piederības norāde The door of the house is open. Dhe dōr əv dhe haus iz oupən. Mājas durvis ir atvērtas.

off of no / nost no virsmas Take your shoes off the table. Teik jor šūz of dhe teibl. Noņem kurpes no galda.

on on uz / virs The book is on the table. Dhe buk iz on dhe teibl. Grāmata atrodas uz galda.

onto on-tu uz / virzienā uz virsmu The cat jumped onto the table. Dhe ket džampt on-tu dhe teibl. Kaķis uzlēca uz galda.

opposite opəzit pretī The bank is opposite the hotel. Dhe benk iz opəzit dhe houtel. Banka atrodas pretī viesnīcai.

out aut ārā / ārpusē He went out the door. Hī uent aut dhe dōr. Viņš izgāja pa durvīm.

outside aut-said ārpusē They are outside the house. Dhei ar aut-said dhe haus. Viņi atrodas ārpus mājas.

over ou-vər virs / pāri The plane flew over the city. Dhe plein flū ou-vər dhe siti. Lidmašīna pārlidoja pāri pilsētai.

past past garām / pāri noteiktam punktam We walked past the school. Uī uokt past dhe skūl. Mēs pagājām garām skolai.

regarding ri-gārding par / attiecībā uz I have a question regarding the plan. Ai hev ə kuesčən ri-gārding dhe plen. Man ir jautājums par plānu.

round raund apkārt We walked round the park. Uī uokt raund dhe park. Mēs gājām apkārt parkam.

since sins kopš I have lived here since 2020. Ai hev livd hīr sins tū-thauzənd tuenti. Es dzīvoju šeit kopš 2020. gada.

through thrū cauri / caur We walked through the tunnel. Uī uokt thrū dhe tanəl. Mēs gājām cauri tunelim.

throughout thru-aut visā / visa laikā It rained throughout the day. It reind thru-aut dhe dei. Lija visu dienu.

till til līdz Wait till tomorrow. Ueit til tə-morou. Pagaidi līdz rītdienai.

to tu uz / līdz / virzienā uz I went to school. Ai uent tu skūl. Es devos uz skolu.

toward tə-uord virzienā uz He walked toward me. Hī uokt tə-uord mī. Viņš gāja manā virzienā.

towards tə-uordz virzienā uz She ran towards the door. Šī ren tə-uordz dhe dōr. Viņa skrēja durvju virzienā.

under an-dər zem The cat is under the table. Dhe ket iz an-dər dhe teibl. Kaķis atrodas zem galda.

underneath an-dər-nīth apakšā / zem The bag is underneath the chair. Dhe beg iz an-dər-nīth dhe čēr. Soma atrodas zem krēsla.

unlike an-laik atšķirībā no Unlike him, I am quiet. An-laik him, ai em kuaiət. Atšķirībā no viņa es esmu kluss.

until an-til līdz Stay here until Friday. Stei hīr an-til Fraidei. Paliec šeit līdz piektdienai.

up ap augšup He walked up the stairs. Hī uokt ap dhe sterz. Viņš gāja augšup pa kāpnēm.

upon ə-pon uz / pēc / kad Upon arrival, call me. Ə-pon ə-raivəl, kol mī. Kad ierodies, piezvani man.

via vai-ə / vī-ə caur / pa ceļam caur We traveled via Dubai. Uī trevəld vai-ə Dūbai. Mēs ceļojām caur Dubaiju.

with uith ar / kopā ar I went with my brother. Ai uent uith mai bradhər. Es devos kopā ar savu brāli.

within ui-dhin iekšpusē / noteiktā laikā Finish it within an hour. Finiš it ui-dhin ən auər. Pabeidz to stundas laikā.

without ui-dhaut bez He left without his phone. Hī left ui-dhaut hiz foun. Viņš aizgāja bez sava tālruņa.

2. Saliktie prievārdi

Šīs izteiksmes sastāv no vairākiem vārdiem, taču tās darbojas kā viena vienība.

Izteiksme Izruna Nozīme Piemērs Izruna Tulkojums

according to ə-kording tu saskaņā ar According to the report, sales increased. Ə-kording tu dhe ri-port, seilz in-krīst. Saskaņā ar ziņojumu pārdošanas apjoms palielinājās.

ahead of ə-hed əv priekšā / pirms She arrived ahead of us. Šī ə-raivd ə-hed əv as. Viņa ieradās pirms mums.

along with ə-long uith kopā ar / līdz ar He came along with his brother. Hī keim ə-long uith hiz bradhər. Viņš atnāca kopā ar savu brāli.

apart from ə-part from izņemot / papildus Apart from John, everyone agreed. Ə-part from Džon, evriuan ə-grīd. Visi piekrita, izņemot Džonu.

as for ez for runājot par / attiecībā uz As for me, I agree. Ez for mī, ai ə-grī. Runājot par mani, es piekrītu.

as of ez əv sākot no / uz noteiktu datumu As of Monday, the rule applies. Ez əv Mandei, dhe rūl ə-plaiz. Šis noteikums ir spēkā no pirmdienas.

as to ez tu par / attiecībā uz There is uncertainty as to the cause. Dher iz an-sərtən-ti ez tu dhe koz. Nav skaidrības par cēloni.

because of bi-koz əv dēļ / sakarā ar We stayed home because of the rain. Uī steid houm bi-koz əv dhe rein. Mēs palikām mājās lietus dēļ.

by means of bai mīnz əv ar / izmantojot We solved it by means of a computer. Uī solvd it bai mīnz əv ə kəm-pjūtər. Mēs to atrisinājām, izmantojot datoru.

by way of bai uei əv caur / pa ceļam caur We went by way of London. Uī uent bai uei əv Landən. Mēs devāmies caur Londonu.

close to klous tu tuvu The school is close to my house. Dhe skūl iz klous tu mai haus. Skola atrodas tuvu manai mājai.

due to djū tu dēļ / sakarā ar The flight was delayed due to fog. Dhe flait uoz di-leid djū tu fog. Lidojums tika aizkavēts miglas dēļ.

except for ik-sept for izņemot Everyone came except for Mary. Evriuan keim ik-sept for Mēri. Visi atnāca, izņemot Mēriju.

far from far from tālu no / nebūt ne The answer is far from simple. Dhe ensər iz far from simpəl. Atbilde nebūt nav vienkārša.

in addition to in ə-dišən tu papildus In addition to English, he studies Arabic. In ə-dišən tu Ingliš, hī stadiz Ērəbik. Papildus angļu valodai viņš mācās arābu valodu.

in case of in keis əv gadījumā, ja Call me in case of emergency. Kol mī in keis əv i-mər-džənsi. Ārkārtas situācijā piezvani man.

in front of in front əv priekšā The car is in front of the house. Dhe kar iz in front əv dhe haus. Automašīna atrodas mājas priekšā.

in place of in pleis əv tā vietā Use this in place of sugar. Jūz dhis in pleis əv šugər. Izmanto šo cukura vietā.

in spite of in spait əv neskatoties uz In spite of the rain, we left. In spait əv dhe rein, uī left. Neskatoties uz lietu, mēs aizgājām.

in terms of in termz əv no / attiecībā uz In terms of price, it is cheap. In termz əv prais, it iz čīp. Cenas ziņā tas ir lēts.

instead of in-sted əv tā vietā, nevis I drank tea instead of coffee. Ai drenk tī in-sted əv kofi. Es dzēru tēju kafijas vietā.

next to nekst tu blakus Sit next to me. Sit nekst tu mī. Apsēdies man blakus.

on account of on ə-kaunt əv dēļ The match was canceled on account of rain. Dhe meč uoz ken-səld on ə-kaunt əv rein. Spēle tika atcelta lietus dēļ.

on behalf of on bi-haf əv kā vārdā / kā pārstāvis I spoke on behalf of the team. Ai spouk on bi-haf əv dhe tīm. Es runāju komandas vārdā.

on top of on top əv virs / papildus The keys are on top of the box. Dhe kīz ar on top əv dhe boks. Atslēgas atrodas uz kastes.

out of aut əv ārā no / no He walked out of the room. Hī uokt aut əv dhe rūm. Viņš izgāja no istabas.

owing to ouing tu dēļ / sakarā ar The event was canceled owing to rain. Dhe ivent uoz ken-səld ouing tu rein. Pasākums tika atcelts lietus dēļ.

prior to praiər tu pirms Prior to the meeting, we prepared. Praiər tu dhe mīting, uī pri-perd. Pirms sanāksmes mēs sagatavojāmies.

regardless of ri-gārdles əv neatkarīgi no We will continue regardless of the cost. Uī wil kən-tinju ri-gārdles əv dhe kost. Mēs turpināsim neatkarīgi no izmaksām.

thanks to thanks tu pateicoties Thanks to you, we succeeded. Thanks tu ju, uī sək-sīdid. Pateicoties tev, mums izdevās.

together with tə-gedhər uith kopā ar She came together with her friends. Šī keim tə-gedhər uith hēr frendz. Viņa atnāca kopā ar draugiem.

up to ap tu līdz / ne vairāk kā Up to ten people can enter. Ap tu ten pīpəl ken entər. Iekļūt var līdz desmit cilvēkiem.

with regard to uith ri-gārd tu attiecībā uz With regard to your question, I agree. Uith ri-gārd tu jor kuesčən, ai ə-grī. Attiecībā uz tavu jautājumu es piekrītu.

with respect to uith ri-spekt tu attiecībā uz With respect to this issue, we disagree. Uith ri-spekt tu dhis išū, uī dis-ə-grī. Attiecībā uz šo jautājumu mums ir atšķirīgi viedokļi.

3. Papildu izteicieni ar prievārdiem

Izteiksme Izruna Nozīme

by virtue of bai vērčū əv pateicoties / saskaņā ar

by dint of bai dint əv pateicoties / ar lielām pūlēm

by reason of bai rīzən əv dēļ / sakarā ar

by courtesy of bai kərtəsi əv pateicoties / ar atļauju

by order of bai ordər əv pēc rīkojuma

by reference to bai refərəns tu atsaucoties uz

by means of bai mīnz əv ar / izmantojot

by way of bai uei əv caur / izmantojot

in accordance with in ə-kordəns uith saskaņā ar

in comparison with in kəm-perisən uith salīdzinājumā ar

in connection with in kə-nekšən uith saistībā ar

in contrast to in kon-trast tu atšķirībā no

in exchange for in iks-čein dž for apmaiņā pret

in favor of in feivər əv par labu

in lieu of in lū əv tā vietā

in relation to in ri-leišən tu attiecībā uz

in response to in ri-spons tu atbildot uz

in search of in sərč əv meklējot

in view of in vjū əv ņemot vērā

on the basis of on dhe beisis əv pamatojoties uz

on the grounds of on dhe graundz əv pamatojoties uz / dēļ

with a view to uith ə vjū tu ar mērķi / nolūkā

with the exception of uith dhi ik-sepšən əv izņemot

with the help of uith dhe help əv ar palīdzību

with reference to uith refərəns tu atsaucoties uz / attiecībā uz

4. Arhaiski, reti un formāli prievārdi

Daži no šiem vārdiem biežāk sastopami senākā, juridiskā, literārā vai ļoti formālā angļu valodā:

Vārds Izruna Nozīme

abaft ə-baft aiz / pakaļgalā

alongside ə-long-said blakus

amidst ə-midst vidū

amongst ə-mangst starp

astride ə-straid virs / ar kājām abpus

athwart ə-thuort pāri / šķērsām

atop ə-top virs

barring baring izņemot / ja neskaita

circa sēr-kə ap / aptuveni

cum kam kopā ar / apvienojumā ar

ere īr pirms

notwithstanding not-uith-stending neskatoties uz

per pər par katru / saskaņā ar

save seiv izņemot

vis-à-vis vī-zə-vī pretī / attiecībā uz

worth uērth vērts / vērtībā

Piemērs:

Notwithstanding the difficulties, we continued.

Not-uith-stending dhe difikəl-tiz, uī kən-tinjud.

Neskatoties uz grūtībām, mēs turpinājām.

5. Prievārdi, kas norāda vietu un telpiskās attiecības

Šīs attiecības var sakārtot šādi:

Attiecība Prievārdi

iekšpusē in, inside, within

kustība uz iekšpusi into

ārpusē out, outside

uz virsmas on

kustība uz virsmu onto

virs above, over, atop, on top of

zem under, below, beneath, underneath

priekšā in front of, before

aiz behind

blakus beside, by, next to, alongside

starp diviem between

starp vairākiem among, amongst

tuvu near, close to

pretī opposite, across from

apkārt around, round

cauri across, through

gar along

virzienā uz toward, towards

prom no away from, off

aiz / tālāk par past, beyond

6. Laika prievārdi

Laika attiecība Prievārds Piemērs

noteikts laiks at at 5 o'clock

diena / datums on on Monday

mēnesis / gads / ilgāks periods in in 2026

pirms before, prior to, ahead of before lunch

pēc after, following after work

laikā during during the meeting

kopš since since Monday

ilgums for for two hours

līdz until, till until Friday

no... līdz from... to from Monday to Friday

visā periodā throughout throughout the year

ne vēlāk kā by by Friday

noteikts termiņš by by 6 p.m.

noteiktā laika posmā within within two hours

aptuveni around, about around noon

tuvu noteiktam laikam near near midnight

7. Prievārdi, kas norāda cēloni un mērķi

Prievārds / izteiksme Izruna Nozīme

because of bi-koz əv dēļ

due to djū tu dēļ

owing to ouing tu dēļ

on account of on ə-kaunt əv dēļ

as a result of ez ə ri-zalt əv rezultātā / dēļ

thanks to thanks tu pateicoties

for for šim nolūkam / dēļ

for the sake of for dhe seik əv kāda labad / dēļ

with a view to uith ə vjū tu ar mērķi

in order to in ordər tu lai / nolūkā*

* In order to parasti seko darbības vārds, tāpēc šo konstrukciju ne vienmēr uzskata par parastu prievārdu.

8. Svarīgs noteikums: prievārds + papildinātājs

Pamatnoteikums:

Preposition + noun / pronoun / V-ing

Prievārds + lietvārds / vietniekvārds / darbības vārds ar galotni -ing

Piemēri:

Prievārds + lietvārds

I am in the house.

Ai em in dhe haus.

Es esmu mājā.

Prievārds + vietniekvārds

This gift is for him.

Dhis gift iz for him.

Šī dāvana ir viņam.

Atceries:

for him ✅

for he ❌

Pēc prievārda vietniekvārds jālieto objekta formā.

Prievārds + V-ing

She is good at cooking.

Šī iz gud et kuking.

Viņa labi prot gatavot.

He left without saying goodbye.

Hī left ui-dhaut seing gud-bai.

Viņš aizgāja, neatvadījies.

9. Atšķirības starp līdzīgiem prievārdiem

Vārds Nozīme Piemērs

in iekšpusē in the room

into kustība uz iekšpusi go into the room

on uz virsmas on the table

onto kustība uz virsmu jump onto the table

at konkrēta vieta vai punkts at the station

to virziens uz vietu go to school

by blakus / ar transportu / ne vēlāk kā by the door / by car / by Friday

with kopā ar / izmantojot with him / with a knife

from no from London

of piederība / saistība the door of the house

for kāda labad / noteiktā ilgumā for you / for two hours

since sākumpunkts laikā since Monday

during noteikta perioda laikā during the meeting

until līdz noteikta laika beigām until Friday

between starp diviem between John and Mary

among starp vairākiem among friends

above augstāk par above the table

over virs / pāri over the bridge

below zemāk par below the line

under zem under the table

beside blakus beside me

besides papildus besides English

because of / cause of cēloņa dēļ because of rain

despite neskatoties uz despite the rain

in spite of neskatoties uz in spite of the rain

aboard -> uz / uz klāja aboard

11- Noteicēji (DETERMINERS)

Pamata noteicēji

Noteicējs Izruna latviski Nozīme latviski Pilns piemērs Piemēra izruna latviski Tulkojums

a ē viens / viena / nenoteikts artikuls I saw a dog. Ai so e dog. Es ieraudzīju suni.

an en viens / viena / nenoteikts artikuls pirms patskaņa skaņas She ate an apple. Šī eit en epl. Viņa apēda ābolu.

the dhē / dhī noteiktais artikuls I saw the dog. Ai so dhē dog. Es ieraudzīju to suni.

this dhis šis / šī This book is useful. Dhis buk iz jūsfel. Šī grāmata ir noderīga.

that dhet tas / tā That car is expensive. Dhet kār iz ikspensiv. Tā automašīna ir dārga.

these dhīz šie / šīs These books are new. Dhīz buks ār njū. Šīs grāmatas ir jaunas.

those dhouz tie / tās Those houses are old. Dhouz hausiz ār ould. Tās mājas ir vecas.

2. Piederības noteicēji

Šie vārdi atrodas pirms lietvārda un norāda uz piederību.

Noteicējs Izruna latviski Nozīme Piemērs

my mai mans / mana My book is here.

your jor tavs / tava; jūsu Your car is outside.

his hiz viņa His house is big.

her hēr viņas Her bag is black.

its its tā / tās, ja runa ir par dzīvnieku vai lietu The dog moved its tail.

our aur mūsu Our teacher is kind.

their dhēr viņu Their house is beautiful.

Piemēri

my book = mana grāmata

your car = tava automašīna

his phone = viņa tālrunis

her bag = viņas soma

our house = mūsu māja

their children = viņu bērni

Taču:

mine, yours, his, hers, ours, theirs ir patstāvīgi piederības vietniekvārdi. Tie aizstāj piederības noteicēju kopā ar lietvārdu.

This book is mine.

Dhis buk iz main.

Šī grāmata ir mana.

3. Norādāmie noteicēji

Noteicējs Izruna Skaitlis Attālums Piemērs

this dhis vienskaitlis tuvumā this book

that dhet vienskaitlis tālumā that book

these dhīz daudzskaitlis tuvumā these books

those dhouz daudzskaitlis tālumā those books

Noteikums

this + vienskaitļa lietvārds

this book

dhis buk

šī grāmata

these + daudzskaitļa lietvārds

these books

dhīz buks

šīs grāmatas

that + vienskaitļa lietvārds

that car

dhet kār

tā automašīna

those + daudzskaitļa lietvārds

those cars

dhouz kārz

tās automašīnas

4. Daudzuma noteicēji

Šie noteicēji norāda lietvārda daudzumu.

Noteicējs Izruna latviski Nozīme Piemērs

some sam daži / dažas / nedaudz I bought some books.

any eni jebkāds / kāds / kaut kas Do you have any questions?

no nou nekāds / nav I have no money.

much mač daudz, ar neskaitāmiem lietvārdiem I don't have much time.

many meni daudzi / daudz, ar skaitāmiem lietvārdiem She has many books.

little litel maz / nedaudz I have little time.

a little e litel nedaudz I have a little time.

few fjū maz / nedaudzi Few people came.

a few e fjū daži / dažas I have a few questions.

enough inaf pietiekami We have enough food.

more mor vairāk I need more water.

less les mazāk, ar neskaitāmiem lietvārdiem I need less sugar.

fewer fjūer mazāk, ar skaitāmiem lietvārdiem We need fewer chairs.

all ol visi / visas All students passed.

both bouth abi / abas Both students passed.

half hef puse Half the class left.

most moust lielākā daļa Most people agreed.

enough inaf pietiekami We have enough money.

5. Skaitļa noteicēji

Skaitļi var atrasties pirms lietvārda un norādīt tā skaitu.

Pamata skaitļi

Skaitlis Izruna latviski Piemērs

one van one book

two tū two books

three thrī three books

four for four books

five faiv five books

six siks six books

seven sevn seven books

eight eit eight books

nine nain nine books

ten ten ten books

hundred handred a hundred books

thousand thauzend a thousand books

million miljen a million people

billion biljen a billion dollars

Skaitļi var norādīt arī noteiktu daudzumu vai skaitu.

6. Sadalījuma noteicēji

Šie vārdi norāda uz atsevišķiem indivīdiem vai grupas locekļiem.

Noteicējs Izruna Nozīme Piemērs

each īč katrs / katra Each student has a book.

every evri katrs / ikviens Every student passed.

either īdhər / aidher jebkurš no diviem Either answer is acceptable.

neither naidhər / nīdhər neviens no diviem Neither answer is correct.

Atšķirība

each

Each student received a book.

Īč student risīvd e buk.

Katrs skolēns saņēma grāmatu.

Uzmanība tiek pievērsta katram indivīdam atsevišķi.

every

Every student received a book.

Evri student risīvd e buk.

Katrs skolēns saņēma grāmatu.

Uzmanība tiek pievērsta visai grupai kopumā.

7. Jautājuma noteicēji

Šos vārdus izmanto jautājumos pirms lietvārda.

Noteicējs Izruna Nozīme Piemērs

what vat kas / kāds What book do you want?

which vič kurš / kura Which book do you want?

whose hūz kam piederošs / kura Whose book is this?

what kind of vat kaind ev kāda veida What kind of car do you want?

which kind of vič kaind ev kāda veida Which kind of food do you prefer?

Piemēri

Which book do you want?

Vič buk du jū vant?

Kuru grāmatu tu vēlies?

Whose car is this?

Hūz kār iz dhis?

Kam pieder šī automašīna?

8. Nenoteiktie noteicēji

Šie vārdi norāda uz nenoteiktu personu vai daudzumu.

Noteicējs Izruna Nozīme

a ē viens / viena; nenoteikts artikuls

an en viens / viena; nenoteikts artikuls pirms patskaņa skaņas

some sam daži / dažas / nedaudz

any eni jebkāds / kāds / kaut kas

no nou nekāds / nav

another enaðer vēl viens / cita

other aðer cits / citi

such sač tāds / tāda / tādi

9. Another un other

Šo vārdu nozīme ir līdzīga, bet lietojums atšķiras.

another

another + vienskaitļa skaitāms lietvārds

I need another book.

Ai nīd enaðer buk.

Man vajag vēl vienu grāmatu.

other

other + daudzskaitļa lietvārds

I need other books.

Ai nīd aðer buks.

Man vajag citas grāmatas.

the other

The other book is mine.

Dhī aðer buk iz main.

Otra grāmata ir mana.

the other + daudzskaitlis

The other books are mine.

Dhī aðer buks ār main.

Pārējās grāmatas ir manas.

10. Uzsvēruma un līdzības noteicēji

such

such + a/an + īpašības vārds + vienskaitļa lietvārds — īpašības vārds + lietvārds — ipašības vārds + lietvārds

She is such a nice person.

Šī iz sač e nais persn.

Viņa ir tik jauks cilvēks.

Ar daudzskaitļa lietvārdu:

such people

Sač pīpl.

Šādi cilvēki.

Ar neskaitāmu lietvārdu:

such good advice

Sač gud edvais.

Šāds labs padoms.

11. Liela daudzuma un visaptveroši noteicēji

Noteicējs Izruna Nozīme Piemērs

all ol visi / visas all students

both bouth abi / abas both books

each īč katrs / katra each student

every evri katrs / ikviens every student

either īdhər viens no diviem either book

neither naidhər neviens no diviem neither book

enough inaf pietiekami enough food

much mač daudz, ar neskaitāmiem lietvārdiem much water

many meni daudz, ar skaitāmiem lietvārdiem many books

most moust lielākā daļa most people

more mor vairāk more time

less les mazāk less water

fewer fjūer mazāk fewer people

half hef puse half the money

plenty of plenti ev daudz / pārpārēm plenty of food

a lot of e lot ev daudz a lot of people

lots of lots ev daudz lots of books

12. Daudzuma izteicieni, kas darbojas kā noteicēji

Šie izteicieni bieži tiek lietoti, lai norādītu lietvārda daudzumu.

Izteiciens Izruna latviski Nozīme

a lot of e lot ev daudz

lots of lots ev daudz

plenty of plenti ev daudz / pārpārēm

a number of e namber ev daudzi / vairāki

a great number of e greit namber ev liels skaits

a large number of e lār dž namber ev liels skaits

a small number of e smol namber ev neliels skaits

a great deal of e greit dīl ev liels daudzums

a large amount of e lār dž emaunt ev liels daudzums

a small amount of e smol emaunt ev neliels daudzums

a majority of e medžoriti ev vairākums

a minority of e mainoriti ev mazākums

a pair of e pēər ev pāris

a couple of e kapl ev divi / pāris

a range of e rein dž ev klāsts / virkne

a variety of e veraieti ev dažādība / dažādi veidi

a series of e sīrīz ev virkne

a set of e set ev kopa / komplekts

a group of e grūp ev grupa

a number of e namber ev vairāki

Piemērs:

A lot of students study English.

E lot ev stjūdents stadi ingliš.

Daudzi skolēni mācās angļu valodu.

13. Daļas un daļskaitļi

Izteiciens Izruna Nozīme

half hef puse

a half e hef puse

quarter kvortər ceturtdaļa

a quarter e kvortər ceturtdaļa

third thērd trešdaļa

a third e thērd trešdaļa

two-thirds tū thērdz divas trešdaļas

three-quarters thrī kvortərz trīs ceturtdaļas

part of pārt ev daļa no

most of moust ev lielākā daļa no

some of sam ev daži no / daļa no

all of ol ev visi / viss no

none of nan ev neviens no / nekas no

Piemēri:

Half the students left.

Hef dhə stjūdents left.

Puse skolēnu aizgāja.

Most of the students passed.

Moust ev dhə stjūdents pāst.

Lielākā daļa skolēnu nokārtoja pārbaudījumu.

14. None un neither

none

Lieto, runājot par grupu, kurā nav neviena cilvēka vai lietas, kas atbilstu aprakstam.

None of the students came.

Nan ev dhə stjūdents keim.

Neviens no skolēniem neatnāca.

neither

Lieto, runājot par diviem cilvēkiem vai priekšmetiem.

Neither student came.

Naidhər student keim.

Neviens no abiem skolēniem neatnāca.

either

Jebkurš no diviem:

Either student can help you.

Īdhər student ken help jū.

Jebkurš no abiem skolēniem var tev palīdzēt.

15. Nolieguma noteicēji

Noteicējs Izruna Nozīme Piemērs

no nou nekāds / nav no money

neither naidhər neviens no diviem neither student

no other nou aðer neviens cits / nekas cits no other option

not a not e neviens / neviena not a single person

not any not eni nekādi / neviena not any books

Piemērs:

No student was absent.

Nou student voz æbsent.

Neviens skolēns nekavēja.

16. Vārdi, kas var darboties kā noteicēji, bet ne vienmēr ir tikai noteicēji

Daži vārdi var darboties kā noteicēji atkarībā no to nozīmes un lietojuma.

Vārds Izruna Kad tas darbojas kā noteicējs

certain sērtn certain people = noteikti cilvēki

certain sērtn a certain person = kāda konkrēta persona

particular partikjuler a particular reason = konkrēts iemesls

specific spesifik e specific case = konkrēts gadījums

given givən given circumstances = noteiktie apstākļi

same seim the same person = tā pati persona

next nekst next week = nākamnedēļ

last last last year = pagājušajā gadā

previous prīvies previous examples = iepriekšējie piemēri

following folouing the following day = nākamajā dienā

certain sērtn certain circumstances = noteikti apstākļi

various veries various reasons = dažādi iemesli

numerous njūmeres numerous examples = daudzi piemēri

countless kauntles countless possibilities = neskaitāmas iespējas

different diferent different ideas = dažādas idejas

same seim the same answer = tā pati atbilde

17. Vārdi, piemēram, next un last

Šo vārdu nozīme var mainīties atkarībā no tā, vai pirms tiem ir the.

next week

I will travel next week.

Ai vil trevel nekst vīk.

Es ceļošu nākamnedēļ.

the next week

the next week norāda uz konkrētu nākamo nedēļu attiecīgajā laika posmā.

The next week was very busy.

Dhə nekst vīk voz veri bizi.

Nākamā nedēļa bija ļoti aizņemta.

Tā pati atšķirība:

last year = pagājušajā gadā

the last year = pēdējais gads / pēdējais gads noteiktā laika posmā

18. Saliktie noteicēji ar pastiprinātu nozīmi

Izteiciens Izruna Nozīme

each and every īč end evri pilnīgi katrs

every single evri singl pilnīgi katrs / katrs atsevišķi

each individual īč individžuel katrs indivīds

any given eni givən jebkurš konkrēts / attiecīgais

a certain e sērtn kāds konkrēts

one particular van partikjuler viens konkrēts

the whole dhə houl viss / viss kopumā

the entire dhī entair viss / pilnīgs

the total dhə toutl kopējais / kopums

Piemēri:

Every single student passed.

Evri singl student pāst.

Katrs skolēns nokārtoja pārbaudījumu.

The entire class left.

Dhī entair klas left.

Visa klase aizgāja.

19. Whole un entire

Abi vārdi nozīmē aptuveni “viss” vai “pilnīgs”.

the whole + lietvārds

I read the whole book.

Ai red dhə houl buk.

Es izlasīju visu grāmatu.

the entire + lietvārds

I read the entire book.

Ai red dhī entair buk.

Es izlasīju visu grāmatu.

20. Īpašuma un piederības noteicēji

Šīs ir bieži lietotas piederības formas.

Izteiciens Izruna Nozīme

John's džonz Džona / Džonam piederošs

Mary's mērijz Mērijas / Mērijai piederošs

the man's dhə mændz vīrieša

the students' dhə stjūdents skolēnu

Piemērs:

John's car is new.

Džonz kār iz njū.

Džona automašīna ir jauna.

John's lieto, lai norādītu uz piederību.

21. Noteicēju secība

Parasti noteicēji tiek novietoti noteiktā secībā.

Piemērs:

the three old books

Dhə thrī ould buks.

trīs vecās grāmatas

Nepareizi:

❌ three the books

Pamatsecība

pamata noteicējs + skaitlis / daudzuma vārds + īpašības vārds + lietvārds

Piemērs:

the two beautiful houses

Dhə tū bjūtifel hauziz.

divas skaistās mājas

22. Vai drīkst lietot divus noteicējus kopā?

Dažreiz jā, bet ne visus noteicējus drīkst apvienot.

❌ a the book

Nesaka:

❌ a the book

❌ this my book

Angļu valodā šādas kombinācijas nav pareizas:

❌ this my book

Tā vietā saka:

this book of mine

Dhis buk ev main.

Šī mana grāmata.

Tomēr ir arī tādas konstrukcijas kā:

all my books

Ol mai buks.

Visas manas grāmatas.

Konstrukcija:

all + my + books

Un:

both my parents

Bouth mai perents.

Abi mani vecāki.

Un:

half the money

Hef dhə mani.

Puse naudas.

23. Noteicēji ar skaitāmiem un neskaitāmiem lietvārdiem

Vienskaitļa skaitāmie lietvārdi

Var lietot:

a/an, the, this, that, my, each, every, either, neither, another

Piemēri:

a book

E buk.

grāmata

this book

Dhis buk.

šī grāmata

every book

Evri buk.

katra grāmata

Daudzskaitļa skaitāmie lietvārdi

Var lietot:

the, these, those, my, some, any, many, few, several, both, all, most, more, fewer

Piemērs:

many books

Meni buks.

daudzas grāmatas

Neskaitāmie lietvārdi

Var lietot:

the, this, that, my, some, any, much, little, a little, enough, more, less, all, most

Piemērs:

much water

Mač votar.

daudz ūdens

24. Several

Several ir noteicējs, kas nozīmē “vairāki” vai “vairākas”.

Several students came.

Sevrel stjūdents keim.

Atnāca vairāki skolēni.

Nozīme aptuveni:

vairāk nekā divi, bet ne ļoti liels skaits.

25. Certain / various / numerous

Vārds Izruna Nozīme Piemērs

certain sērtn noteikti / konkrēti certain people

various veries dažādi various reasons

numerous njūmeres daudzi / neskaitāmi numerous examples

countless kauntles neskaitāmi countless opportunities

several sevrel vairāki several books

different diferent dažādi different ideas

12- Nosacījuma teikumi (IF CONDITIONAL)

Veids Veidošanas formula Formulas izruna latviski Laiks / nozīme

Nultais nosacījums If + vienkāršā tagadne, vienkāršā tagadne If + saimple preznt, saimple preznt Vispārīga patiesība / ieradums

Pirmais nosacījums If + vienkāršā tagadne, will + darbības vārda pamatforma V1 If + saimple preznt, vil + vī van Iespējama nākotnes situācija

Otrais nosacījums If + vienkāršā pagātne, would + darbības vārda pamatforma V1 If + saimple past, vud + vī van Hipotētiska situācija tagadnē vai nākotnē

Trešais nosacījums If + pagātnes perfektā forma, would have + darbības vārda trešā forma V3 If + past perfekt, vud hev + vī thrī Nerealizēta pagātnes situācija

Pirmais jauktais nosacījums If + pagātnes perfektā forma, would + darbības vārda pamatforma V1 If + past perfekt, vud + vī van Pagātne → tagadne

Otrais jauktais nosacījums If + vienkāršā pagātne, would have + darbības vārda trešā forma V3 If + saimple past, vud hev + vī thrī Tagadne → pagātne

Veids Veidošanas formula Formulas izruna latviski Piemērs Piemēra izruna Nozīme latviski

Would Simple would + V1 vud + vī van I would eat. Ai vud īt. Es ēstu.

Would Continuous would be + V-ing vud bī + vī-ing I would be eating. Ai vud bī īting. Es ēstu / es tajā laikā ēstu.

Would Perfect would have + V3 vud hev + vī thrī I would have eaten. Ai vud hev ītn. Es būtu paēdis.

Would Perfect Continuous would have been + V-ing vud hev bin + vī-ing I would have been eating. Ai vud hev bin īting. Es būtu ēdis jau kādu laiku.

Ar visiem vietniekvārdiem

Vietniekvārds Would + V1 Would be + V-ing Would have + V3 Would have been + V-ing

I I would eat. I would be eating. I would have eaten. I would have been eating.

You You would eat. You would be eating. You would have eaten. You would have been eating.

He He would eat. He would be eating. He would have eaten. He would have been eating.

She She would eat. She would be eating. She would have eaten. She would have been eating.

It It would eat. It would be eating. It would have eaten. It would have been eating.

We We would eat. We would be eating. We would have eaten. We would have been eating.

They They would eat. They would be eating. They would have eaten. They would have been eating.

Visas formas: Would Negative – Active

Veids Veidošanas formula Formulas izruna Piemērs Piemēra izruna Nozīme latviski

Vienkāršā hipotētiskā forma would not + darbības vārda pamatforma V1 vud not + vī van I would not eat. Ai vud not īt. Es neēstu.

Ilgstošā hipotētiskā forma would not be + darbības vārds ar -ing V-ing vud not bī + vī-ing I would not be eating. Ai vud not bī īting. Es neēstu tajā brīdī.

Perfektā hipotētiskā forma would not have + trešā forma V3 vud not hev + vī thrī I would not have eaten. Ai vud not hev ītn. Es nebūtu paēdis.

Ilgstoši perfektā hipotētiskā forma would not have been + darbības vārds ar -ing V-ing vud not hev bin + vī-ing I would not have been eating. Ai vud not hev bin īting. Es nebūtu ēdis visu šo laiku.

Visi vietniekvārdi

Vietniekvārds Would not + V1 Would not be + V-ing Would not have + V3 Would not have been + V-ing

I I would not eat. I would not be eating. I would not have eaten. I would not have been eating.

You You would not eat. You would not be eating. You would not have eaten. You would not have been eating.

He He would not eat. He would not be eating. He would not have eaten. He would not have been eating.

She She would not eat. She would not be eating. She would not have eaten. She would not have been eating.

It It would not eat. It would not be eating. It would not have eaten. It would not have been eating.

We We would not eat. We would not be eating. We would not have eaten. We would not have been eating.

They They would not eat. They would not be eating. They would not have eaten. They would not have been eating.

Saīsinājumi

Pilnā forma Saīsinātā forma Izruna latviski

would not + V1 wouldn't + V1 vudnt + vī van

would not be + V-ing wouldn't be + V-ing vudnt bī + vī-ing

would not have + V3 wouldn't have + V3 vudnt hev + vī thrī

would not have been + V-ing wouldn't have been + V-ing vudnt hev bin + vī-ing

Visas formas: Would Passive

Veids Veidošanas formula Formulas izruna Piemērs Piemēra izruna Nozīme latviski

Vienkāršā forma would be + trešā forma V3 vud bī + vī thrī The book would be read. Dhə buk vud bī red. Grāmata tiktu lasīta.

Ilgstošā forma would be being + trešā forma V3 vud bī bīing + vī thrī The book would be being read. Dhə buk vud bī bīing red. Grāmata tajā brīdī tiktu lasīta.

Perfektā forma would have been + trešā forma V3 vud hev bin + vī thrī The book would have been read. Dhə buk vud hev bin red. Grāmata būtu izlasīta.

Ilgstoši perfektā forma would have been being + trešā forma V3 vud hev bin bīing + vī thrī The book would have been being read. Dhə buk vud hev bin bīing red. Grāmata būtu tikusi lasīta ilgāku laiku.

Ar visiem vietniekvārdiem

Vietniekvārds Would Passive Simple Would Passive Continuous Would Passive Perfect Would Passive Perfect Continuous

I I would be seen. I would be being seen. I would have been seen. I would have been being seen.

You You would be seen. You would be being seen. You would have been seen. You would have been being seen.

He He would be seen. He would be being seen. He would have been seen. He would have been being seen.

She She would be seen. She would be being seen. She would have been seen. She would have been being seen.

It It would be seen. It would be being seen. It would have been seen. It would have been being seen.

We We would be seen. We would be being seen. We would have been seen. We would have been being seen.

They They would be seen. They would be being seen. They would have been seen. They would have been being seen.

Nolieguma formas — Would Passive Negative

Veids Veidošanas formula Piemērs Piemēra izruna Nozīme latviski

Vienkāršā forma would not be + V3 The book would not be read. Dhə buk vud not bī red. Grāmata netiktu lasīta.

Ilgstošā forma would not be being + V3 The book would not be being read. Dhə buk vud not bī bīing red. Grāmata tajā brīdī netiktu lasīta.

Perfektā forma would not have been + V3 The book would not have been read. Dhə buk vud not hev bin red. Grāmata nebūtu izlasīta.

Ilgstoši perfektā forma would not have been being + V3 The book would not have been being read. Dhə buk vud not hev bin bīing red. Grāmata nebūtu tikusi lasīta ilgāku laiku.

Pamatvārdi nosacījuma teikumiem

Vārds / izteiciens Izruna angļu valodā, pierakstīta latviski Nozīme latviski Lietojums

if if ja / gadījumā ja nosacījuma ievadītājs

if not if not ja ne / ja nav negatīvs nosacījums

unless anles ja vien ne / ja ne bieži nozīmē to pašu, ko if... not

when ven kad / ja laika vai atkārtota nosacījuma ievadītājs

whenever> venever ikreiz, kad / kad vien atkārtots nosacījums

even if īven if pat ja nosacījums, kas nemaina rezultātu

only if ounli if tikai tad, ja nepieciešams nosacījums

if and only if if end ounli if tad un tikai tad, ja nepieciešams un pietiekams nosacījums

as long as ez long ez kamēr / ar nosacījumu, ka nosacījums

so long as sou long ez kamēr / ar nosacījumu, ka līdzīgi kā as long as

provided that provaidid dhet ar nosacījumu, ka formāls nosacījums

providing that provaiding dhet ar nosacījumu, ka nosacījums

on condition that on kondišen dhet ar nosacījumu, ka formāls nosacījums

in case in keis gadījumā, ja / ja nu piesardzības nolūks; ne vienmēr aizstāj if

in the event that in dhī ivent dhet gadījumā, ja formāls nosacījums

assuming that esūming dhet pieņemot, ka pieņēmums

supposing that sapouzing dhet pieņemot, ka pieņēmums

suppose sapouz pieņemsim, ka / ja nu hipotētiskas situācijas ievadīšana

what if vat if kas būtu, ja jautājums par iespējamību

if only if ounli kaut nu / ja vien izteikta vēlēšanās vai nožēla

even though īven dhou lai gan / kaut arī pretstatījums; tas nav nosacījuma ievadītājs

whether vedher vai izvēle starp iespējām

when ven kad

only when ounli ven tikai tad, kad tikai konkrētā laikā vai situācijā

13- Salīdzināmā un vispārākā pakāpe (COMPARATIVE AND SUPERLATIVE)

Īsā salīdzināmā pakāpe īpašības vārds + -er + than īpašības vārds + -er + than īpāšības vārds + -er + than taller than toller than

Īsā vispārākā pakāpe the + īpašības vārds + -est de + īpāšības vārds + -est the tallest the tollest

Garā salīdzināmā pakāpe more + īpašības vārds + than mor + īpāšības vārds + than more beautiful than mor bjūtiful than

Garā vispārākā pakāpe the most + īpašības vārds de most + īpāšības vārds the most beautiful the most bjūtiful

Mazākuma salīdzinājums less + īpašības vārds + than les + īpāšības vārds + than less expensive than les ikspensiv than

Mazākuma vispārākā pakāpe the least + īpašības vārds de līst + īpāšības vārds the least expensive the līst ikspensiv

Vienlīdzība as + īpašības vārds + as az + īpāšības vārds + az as tall as as toll as

Negatīva vienlīdzība not as + īpašības vārds + as not az + īpāšības vārds + az not as tall as not as toll as

Vienlīdzība īpašības vārds + as īpāšības vārds + az tall as as toll

Negatīva vienlīdzība not + īpašības vārds + as not + īpāšības vārds + az not tall as not toll as

Spēcīgs salīdzinājums much/far/a lot + salīdzināmā pakāpe mač/far/a lot + salīdzināmā pakāpe much better mač beter

Neliels salīdzinājums a little/slightly + salīdzināmā pakāpe e litl/slaitli + salīdzināmā pakāpe slightly better slaitli beter

Pakāpeniskas pārmaiņas salīdzināmā pakāpe + and + salīdzināmā pakāpe salīdzināmā pakāpe + end + salīdzināmā pakāpe bigger and bigger biger end biger

Jo..., jo... the + salīdzināmā pakāpe, the + salīdzināmā pakāpe de + salīdzināmā pakāpe, de + salīdzināmā pakāpe the more, the better the mor, the beter

Vislabākais grupā the + vispārākā pakāpe + in/of de + vispārākā pakāpe + in/of the best in the class the best in the klas

Viens no vislabākajiem one of the + vispārākā pakāpe + lietvārds daudzskaitlī van ov de + vispārākā pakāpe + lietvārds daudzskaitlī one of the best students van ov the best students

Neapšaubāmi vislabākais by far + the + vispārākā pakāpe bai far + de + vispārākā pakāpe by far the best bai far the best

Darbības salīdzinājums darbības vārds + more/less darbības vārds + mor/les work more vork mor

Skaitāmu lietvārdu salīdzinājums more/fewer + lietvārds daudzskaitlī mor/fjūer + lietvārds daudzskaitlī more books / fewer books mor buks / fjūer buks

Neskaitāmu lietvārdu salīdzinājums more/less + neskaitāms lietvārds mor/les + neskaitāms lietvārds more water / less water mor voter / les voter

Naudas daudzuma salīdzinājums more/less + lietvārds mor/les + lietvārds more money mor mani

Cilvēku skaita salīdzinājums more/fewer + lietvārds daudzskaitlī mor/fjūer + lietvārds daudzskaitlī more people mor pīpl

Divreiz lielāks daudzums twice as much as tvais az mač az twice as much money tvais az mač mani

Divreiz lielāks skaits twice as many as tvais az meni az twice as many books tvais az meni buks

I am as tall as him — Ai em az toll az him — Es esmu tikpat garš kā viņš.

Kad lieto -er un kad lieto more?

Šis noteikums ir ļoti svarīgs.

Situācija Lietojums Piemērs Izruna Nozīme

Īsi īpašības vārdi, parasti ar vienu zilbi -er taller toller garāks

Īsi īpašības vārdi, parasti ar vienu zilbi -er smaller smoller mazāks

Īpašības vārds beidzas ar -y -er, mainot y uz i happier hapijer laimīgāks

Īpašības vārds beidzas ar -e -r larger larjer lielāks

Garāki īpašības vārdi, parasti ar divām vai vairāk zilbēm more more beautiful mor bjūtiful skaistāks

Garš īpašības vārds more more expensive mor ikspensiv dārgāks

Garš īpašības vārds more more interesting mor intristing interesantāks

15- Relatīvie palīgteikumi (RELATIVE CLAUSES)

Veids Izplatītākie vārdi vai konstrukcijas Izrunas piemērs angļu valodā Piemērs Piemēra izruna Latviskais tulkojums

Ierobežojošs relatīvais palīgteikums who / whom / whose / which / that / where / when / why hū / hūm / hūz / viš / det / ver / ven / vai The man who lives here is my teacher. The men hū livz hir iz mai tīčer Vīrietis, kurš dzīvo šeit, ir mans skolotājs.

Neierobežojošs relatīvais palīgteikums who / whom / whose / which / where / when hū / hūm / hūz / viš / ver / ven My brother, who lives in London, is a doctor. Mai brader, hū livz in Landan, iz a doktor Mans brālis, kurš dzīvo Londonā, ir ārsts.

Relatīvais palīgteikums ar subjektu who/which/that + darbības vārds hū / viš / det + darbības vārds The woman who works here is friendly. The vuman hū vorks hir iz frendli Sieviete, kura šeit strādā, ir draudzīga.

Relatīvais palīgteikums ar objektu who/whom/which/that + subjekts + darbības vārds hū / hūm / viš / det + subjekts + darbības vārds The man whom I met was kind. The men hūm ai met voz kaind Vīrietis, kuru es satiku, bija laipns.

Relatīvais palīgteikums bez relatīvā vietniekvārda lietvārds + subjekts + darbības vārds lietvārds + subjekts + darbības vārds The book I bought is interesting. The buk ai bot iz intristing Grāmata, kuru es nopirku, ir interesanta.

Piederības relatīvais palīgteikums whose + lietvārds hūz + lietvārds The girl whose father is a doctor is my friend. The gerl hūz fāder iz a doktor iz mai frend Meitene, kuras tēvs ir ārsts, ir mana draudzene.

Vietas relatīvais palīgteikums where + palīgteikums ver + palīgteikums This is the house where I grew up. Dis iz the haus ver ai grū ap Tā ir māja, kurā es uzaugu.

Laika relatīvais palīgteikums when + palīgteikums ven + palīgteikums I remember the day when we met. Ai rimember the dei ven vī met Es atceros dienu, kad mēs satikāmies.

Iemesla relatīvais palīgteikums why + palīgteikums vai + palīgteikums I know the reason why he left. Ai nou the rīzen vai hī left Es zinu iemeslu, kāpēc viņš aizgāja.

Relatīvais palīgteikums ar prievārdu prievārds + whom/which the prepozišn + hūm / viš The person to whom I spoke was helpful. The person tū hūm ai spouk voz helpfəl Cilvēks, ar kuru es runāju, bija izpalīdzīgs.

Saīsināts relatīvais palīgteikums ar V-ing lietvārds + V-ing lietvārds + V-ing The man standing there is my brother. The men standing ther iz mai brader Vīrietis, kurš tur stāv, ir mans brālis.

Saīsināts relatīvais palīgteikums ar V3 lietvārds + V3 lietvārds + V3 The documents signed yesterday are important. The dokumentz saind jesterdei ar important Vakar parakstītie dokumenti ir svarīgi.

Relatīvais palīgteikums ar infinitīvu lietvārds + to + V1 lietvārds + tū + V1 She was the first person to arrive. Šī voz the ferst person tū araiv Viņa bija pirmā persona, kas ieradās.

Salikts relatīvais vārds whoever / whatever / whichever / wherever / whenever / however hūever / vatever / višever / verever / ven-ever / hauever Take whatever you want. Teik vatever jū vont Ņem, ko vien vēlies.

Relatīvais palīgteikums, kas attiecas uz visu iepriekšējo teikumu , which + palīgteikums viš + palīgteikums He missed the bus, which made him late. Hī mist the bas, viš meid him leit Viņš nokavēja autobusu, tāpēc viņš aizkavējās.

Relatīvais vārds lietvārda funkcijā what / whatever / whoever / whichever vot / vatever / hūever / višever I know what you mean. Ai nou vot jū mīn Es zinu, ko tu domā.

Iekļauts relatīvais palīgteikums relatīvais palīgteikums relatīvā palīgteikumā relatīvais palīgteikums relatīvā palīgteikumā The man who lives in the house that I bought is my neighbor. The men hū livz in the haus det ai bot iz mai neibor Vīrietis, kurš dzīvo mājā, ko es nopirku, ir mans kaimiņš.

16- Netiešā un tiešā runa (REPORTED SPEECH AND DIRECT SPEECH)

Veids Konstrukcija Izrunas piemērs Piemērs tiešajā runā Piemērs netiešajā runā Tulkojums

Apstiprinošs apgalvojums said (that) + palīgteikums sed (det) + palīgteikums He said, “I am tired.” He said (that) he was tired. Viņš teica, ka ir noguris.

Negatīvs apgalvojums said (that) + subjekts + not + darbības vārds sed (det) + subjekts + not + darbības vārds He said, “I am not tired.” He said that he was not tired. Viņš teica, ka nav noguris.

Jā/nē jautājums asked if/whether + palīgteikums āskt if/wether + palīgteikums He asked, “Are you ready?” He asked if I was ready. Viņš jautāja, vai es esmu gatavs.

Jautājums ar jautājuma vārdu asked + jautājuma vārds + palīgteikums āskt + jautājuma vārds + palīgteikums He asked, “Where do you live?” He asked where I lived. Viņš jautāja, kur es dzīvoju.

Apstiprinoša pavēle told + objekts + to + V1 tould + objekts + tū + V1 He said, “Open the door.” He told me to open the door. Viņš man lika atvērt durvis.

Negatīva pavēle told + objekts + not to + V1 tould + objekts + not tū + V1 He said, “Do not open the door.” He told me not to open the door. Viņš man lika neatvērt durvis.

Lūgums asked + objekts + to + V1 āskt + objekts + tū + V1 She said, “Please help me.” She asked me to help her. Viņa lūdza man viņai palīdzēt.

Negatīvs lūgums asked + objekts + not to + V1 āskt + objekts + not tū + V1 She said, “Please don't leave.” She asked me not to leave. Viņa lūdza mani neaiziet.

Ieteikums advised + objekts + to + V1 edvaizd + objekts + tū + V1 He said, “Study harder.” He advised me to study harder. Viņš ieteica man mācīties cītīgāk.

Negatīvs ieteikums advised + objekts + not to + V1 edvaizd + objekts + not tū + V1 He said, “Don't drive fast.” He advised me not to drive fast. Viņš ieteica man nebraukt ātri.

Ierosinājums suggested + V-ing sedžestid + V-ing He said, “Let's go.” He suggested going. Viņš ierosināja doties prom.

Ierosinājums ar that suggested that + subjekts + should + V1 sedžestid det + subjekts + šud + V1 He said, “Let's go.” He suggested that we should go. Viņš ierosināja, ka mums vajadzētu doties prom.

Apsolījums promised + to + V1 promist + tū + V1 He said, “I will help you.” He promised to help me. Viņš apsolīja man palīdzēt.

Atteikums refused + to + V1 rifjūzd + tū + V1 He said, “I won't go.” He refused to go. Viņš atteicās doties prom.

Piedāvājums offered + to + V1 oferd + tū + V1 He said, “I will help you.” He offered to help me. Viņš piedāvāja man palīdzēt.

Brīdinājums warned + objekts + to + V1 vōrnd + objekts + tū + V1 He said, “Be careful.” He warned me to be careful. Viņš mani brīdināja būt uzmanīgam.

Negatīvs brīdinājums warned + objekts + not to + V1 vōrnd + objekts + not tū + V1 He said, “Don't touch it.” He warned me not to touch it. Viņš mani brīdināja to neaiztikt.

Atvainošanās apologized for + V-ing epolodžaizd for + V-ing He said, “I'm sorry I lied.” He apologized for lying. Viņš atvainojās par melošanu.

Atzīšanās admitted + V-ing edmitid + V-ing He said, “I broke it.” He admitted breaking it. Viņš atzina, ka to salauza.

Noliegums denied + V-ing dinaid + V-ing He said, “I didn't break it.” He denied breaking it. Viņš noliedza, ka būtu to salauzis.

Apsūdzība accused + objekts + of + V-ing ekjūzd + objekts + ov + V-ing He said, “You stole it.” He accused me of stealing it. Viņš apsūdzēja mani zādzībā.

Vainošana blamed + objekts + for + V-ing bleimd + objekts + for + V-ing He said, “You caused the problem.” He blamed me for causing the problem. Viņš vainoja mani problēmas izraisīšanā.

Apsveikums congratulated + objekts + on + V-ing/noun kengrečuleitid + objekts + on + V-ing/noun He said, “Congratulations!” He congratulated me on winning. Viņš apsveica mani ar uzvaru.

Laika maiņa netiešajā runā

Pārveidojot tiešo runu netiešajā runā, parasti notiek laika nobīde (Backshift): darbības vārda laiks pāriet vienu soli pagātnē.

Tiešā runa Netiešā runa Netiešās runas formas izruna

Present Simple Past Simple past simple

Present Continuous Past Continuous past continuous

Present Perfect Past Perfect past perfect

Present Perfect Continuous Past Perfect Continuous past perfect continuous

Past Simple Past Perfect past perfect

Past Continuous Past Perfect Continuous past perfect continuous

Past Perfect Past Perfect past perfect

will + V1 would + V1 vud + V1

will be + V-ing would be + V-ing vud bī + V-ing

will have + V3 would have + V3 vud hev + V3

can + V1 could + V1 kud + V1

may + V1 might + V1 mait + V1

must + V1 had to + V1 hed tū + V1

3. Backshift piemēri

Tiešā runa Netiešā runa Tulkojums

He said, “I work here.” He said that he worked there. Viņš teica, ka strādā tur.

He said, “I am working.” He said that he was working. Viņš teica, ka strādāja.

He said, “I have finished.” He said that he had finished. Viņš teica, ka bija pabeidzis.

He said, “I finished.” He said that he had finished. Viņš teica, ka bija pabeidzis.

He said, “I was sleeping.” He said that he had been sleeping. Viņš teica, ka bija gulējis.

He said, “I will come.” He said that he would come. Viņš teica, ka atnāktu.

He said, “I can swim.” He said that he could swim. Viņš teica, ka prot peldēt.

He said, “I may come.” He said that he might come. Viņš teica, ka varētu atnākt.

4. Vietniekvārdu maiņa

Tiešā runa Netiešā runa

I he / she

me him / her

my his / her

mine his / hers

we they

us them

our their

ours theirs

you I / we / he / she / they — atkarībā no konteksta

your my / our / his / her / their — atkarībā no konteksta

Piemērs:

Direct: She said, “I love my house.”

Reported: She said that she loved her house.

Izruna: Šī sed det šī lavd her haus.

Tulkojums: Viņa teica, ka mīl savu māju.

5. Laika un vietas vārdu maiņa

Tiešā runa Netiešā runa

now then

today that day

tonight that night

yesterday the day before / the previous day

tomorrow the next day / the following day

last week the previous week

next week the following week

ago before

here there

this that

these those

17- Infinitīvi un verbālie lietvārdi (INFINITIVES AND VERBAL NOUNS)

Veids Angļu valodas termins Termina izruna latviski Konstrukcija Konstrukcijas izruna Nozīme/lietojums

Infinitīvs ar to to-infinitive tū-infinitiv to + V1 tū + V1 darbības veikšana vai mērķis

Infinitīvs bez to bare infinitive ber infinitiv V1 V1 darbības vārda pamatforma bez to

-ing forma kā lietvārds gerund džerand V-ing V-ing darbības vai darbības procesa nosaukums

Saliktais infinitīvs perfect infinitive perfekt infinitiv to have + V3 tū hev + V3 darbība, kas jau ir notikusi

Ilgstošais infinitīvs continuous infinitive kontinjuəs infinitiv to be + V-ing tū bī + V-ing darbība, kas notiek

Saliktais ilgstošais infinitīvs perfect continuous infinitive perfekt kontinjuəs infinitiv to have been + V-ing tū hev bin + V-ing darbība, kas ir ilgusi kādu laiku

Pasīvais infinitīvs passive infinitive pesiv infinitiv to be + V3 tū bī + V3 darbība, kas tiek veikta ar subjektu

Saliktais pasīvais infinitīvs perfect passive infinitive perfekt pesiv infinitiv to have been + V3 tū hev bin + V3 darbība, kas jau ir veikta ar subjektu

# Veids Konstrukcija Konstrukcijas izruna Piemērs Piemēra izruna Tulkojums

1 Adjective + V-ing Subject + be + adjective + V-ing + object sabjekt + bī + edžektiv + V-ing + objekt I am happy seeing you. Ai em hepi sīing jū Es priecājos, tevi redzot.

2 Adjective + to-infinitive Subject + be + adjective + to + V1 + object sabjekt + bī + edžektiv + tū + V1 + objekt I am happy to see you. Ai em hepi tū sī jū Es priecājos tevi redzēt.

3 Verb + to-infinitive Subject + plan + to + V1 sabjekt + plen + tū + V1 I plan to eat. Ai plen tū īt Es plānoju ēst.

4 Verb + V-ing Subject + plan + V-ing sabjekt + plen + V-ing I plan eating. Ai plen īting Es plānoju ēst, taču šāda konstrukcija parasti nav dabiska.

5 Perception verb + object + V1 Subject + see + object + V1 sabjekt + sī + objekt + V1 I see him run. Ai sī him ran Es redzu, kā viņš skrien.

6 Perception verb + object + V-ing Subject + see + object + V-ing sabjekt + sī + objekt + V-ing I see him running. Ai sī him raning Es redzu viņu skrienam.

7 Purpose + to-infinitive Subject + verb + to + V1 sabjekt + darbības vārds + tū + V1 I eat to play. Ai īt tū plei Es ēdu, lai varētu spēlēties.

8 Purpose + in order to Subject + verb + in order to + V1 sabjekt + darbības vārds + in order tū + V1 I eat in order to play. Ai īt in order tū plei Es ēdu, lai varētu spēlēties.

18- Konjunktīvs (SUBJUNCTIVE)

Veids Konstrukcija Konstrukcijas izruna Piemērs Piemēra izruna Tulkojums

1 Present Subjunctive Subject + that + darbības vārda pamatforma V1 sabjekt + det + V1 I suggest that he go. Ai sedžest det hī gou Es iesaku, lai viņš dodas prom.

2 Negative Present Subjunctive Subject + that + not + darbības vārda pamatforma V1 sabjekt + det + not + V1 I suggest that he not go. Ai sedžest det hī not gou Es iesaku, lai viņš nedodas prom.

3 Be Subjunctive Subject + that + be + īpašības vārds/lietvārds sabjekt + det + bī + edžektiv/lietvārds It is important that he be ready. It iz important det hī bī redi Ir svarīgi, lai viņš būtu gatavs.

4 Pēc pieprasījuma vai ieteikuma Subject + that + subject + V1 sabjekt + det + sabjekt + V1 They demanded that she leave. Dei dimandid det šī līv Viņi pieprasīja, lai viņa aizietu.

5 Pēc insist Subject + that + subject + V1 sabjekt + det + sabjekt + V1 I insist that he stay. Ai insist det hī stei Es uzstāju, lai viņš paliktu.

6 Pēc require Subject + that + subject + V1 sabjekt + det + sabjekt + V1 The law requires that everyone be present. The lo rikvairz det evrivən bī prezent Likums pieprasa, lai visi būtu klāt.

7 Were Subjunctive If + subject + were +... if + sabjekt + ver +... If I were you, I would wait. If ai ver jū, ai vud veit Ja es būtu tavā vietā, es gaidītu.

8 Wish + were Subject + wish + subject + were +... sabjekt + viš + sabjekt + ver +... I wish I were taller. Ai viš ai ver toller Es vēlētos, kaut es būtu garāks.

9 Formāla hipotētiska inversija Were + subject +... ver + sabjekt +... Were I you, I would wait. Ver ai jū, ai vud veit Ja es būtu tavā vietā, es gaidītu.

10 Nemainīgs/formāls izteiciens God/Heaven + V1 god/heven + V1 God save the King. God seiv the king Lai Dievs sargā karali!

19- Jautājumi ar pievienotu apstiprinājumu (TAG QUESTIONS)

Veids Konstrukcija Konstrukcijas izruna Pilns piemērs Piemēra izruna Tulkojums

Tag Question — apstiprinošs Apstiprinošs teikums + noliegts palīgdarbības vārds + subjekts? Apstiprinošs teikums + noliegts palīgdarbības vārds + subjekts? You are ready, aren't you? Jū ar redi, ārnt jū? Tu esi gatavs, vai ne?

Tag Question — noliedzošs Noliedzošs teikums + apstiprinošs palīgdarbības vārds + subjekts? Noliedzošs teikums + apstiprinošs palīgdarbības vārds + subjekts? You aren't ready, are you? Jū ārnt redi, ar jū? Tu neesi gatavs, vai ne?

Present Simple Teikums + don't/doesn't + subjekts? Teikums + dont/daaznt + subjekts? She works here, doesn't she? Šī vorks hir, daznt šī? Viņa šeit strādā, vai ne?

Past Simple Teikums + didn't/did + subjekts? Teikums + didnt/did + subjekts? You saw him, didn't you? Jū so him, didnt jū? Tu viņu redzēji, vai ne?

Be Teikums + isn't/aren't/wasn't/weren't + subjekts? Teikums + iznt/arnt/voznt/vernt + subjekts? He is here, isn't he? Hī iz hir, iznt hī? Viņš ir šeit, vai ne?

Present Continuous Teikums + isn't/aren't + subjekts? Teikums + iznt/arnt + subjekts? She is working, isn't she? Šī iz vorking, iznt šī? Viņa strādā, vai ne?

Present Perfect Teikums + hasn't/haven't + subjekts? Teikums + heznt/hevnt + subjekts? They have finished, haven't they? Dei hev finišt, hevnt dei? Viņi ir pabeiguši, vai ne?

Past Perfect Teikums + hadn't + subjekts? Teikums + hednt + subjekts? He had left, hadn't he? Hī hed left, hednt hī? Viņš bija aizgājis, vai ne?

Nākotne — will Teikums + won't + subjekts? Teikums + vont + subjekts? You will come, won't you? Jū vil kam, vont jū? Tu atnāksi, vai ne?

Modālais darbības vārds Teikums + noliegts modālais darbības vārds + subjekts? Teikums + noliegts modālais darbības vārds + subjekts? He can swim, can't he? Hī ken svim, kant hī? Viņš prot peldēt, vai ne?

Let's Let's + V1, shall we? lets + V1, šel vī? Let's go, shall we? Lets gou, šel vī? Dosimies prom, labi?

Pavēles izteiksme V1 + will you? V1 + vil jū? Open the door, will you? Oupen the dor, vil jū? Atver durvis, lūdzu.

Negatīvs jautājums — Present Simple Don't/Doesn't + subjekts + V1? Dont/daaznt + subjekts + V1? Don't you like coffee? Dont jū laik kofi? Vai tev negaršo kafija?

Negatīvs jautājums — Past Simple Didn't + subjekts + V1? Didnt + subjekts + V1? Didn't you see him? Didnt jū sī him? Vai tu viņu neredzēji?

Negatīvs jautājums — Be Isn't/Aren't/Wasn't/Weren't + subjekts...? Iznt/arnt/voznt/vernt + subjekts? Isn't he ready? Iznt hī redi? Vai viņš nav gatavs?

Negatīvs jautājums — Continuous Isn't/Aren't + subjekts + V-ing? Iznt/arnt + subjekts + V-ing? Isn't she working? Iznt šī vorking? Vai viņa nestrādā?

Negatīvs jautājums — Perfect Haven't/Hasn't + subjekts + V3? Hevnt/heznt + subjekts + V3? Haven't you finished? Hevnt jū finišt? Vai tu neesi pabeidzis?

Negatīvs jautājums — Future Won't + subjekts + V1? Vont + subjekts + V1? Won't you come with us? Vont jū kam with as? Vai tu nenāksi kopā ar mums?

Negatīvs jautājums — Modālais darbības vārds Noliegts modālais darbības vārds + subjekts + V1? Noliegts modālais darbības vārds + subjekts + V1? Can't you help me? Kant jū help mī? Vai tu nevari man palīdzēt?

Pilns noliedzošs jautājums Palīgdarbības vārds + subjekts + not + V1...? Palīgdarbības vārds + subjekts + not + V1? Do you not know? Dū jū not nou? Vai tu nezini?

I am — Tag I am +..., aren't I? Ai em +..., ārnt ai? I am right, aren't I? Ai em rait, ārnt ai? Man ir taisnība, vai ne?

Pamatnoteikumi

Noteikums Piemērs

Apstiprinošs teikums → noliedzošs Tag You like it, don't you?

Noliedzošs teikums → apstiprinošs Tag You don't like it, do you?

Negative Question = noliedzošs jautājums Don't you like it?

Tag Question = teikums + īss jautājums beigās You like it, don't you?

Ja teikumā ir palīgdarbības vārds, izmanto to arī Tag jautājumā She is working, isn't she?

Ja Present/Past Simple nav palīgdarbības vārda, izmanto do/does/did He works, doesn't he?

Negatīvā jautājumā pēc do/does/did lieto darbības vārda pamatformu V1 Didn't you go? — Pareizi. ❌ Didn't you went?

Atbildot uz negatīvu jautājumu, Yes/No jāatbilst faktiskajai atbildei Don't you like coffee? → Yes, I do. / No, I don't.

20- Modālie vārdi (MODAL WORDS)

Modālais darbības vārds Izruna latviski Nozīme Piemērs Piemēra izruna latviski Tulkojums

can ken spēt / varēt I can swim. Ai ken svim. Es protu peldēt.

could kud spēja / varēja / varētu I could swim when I was five. Ai kud svim ven ai voz faiv. Es pratu peldēt, kad man bija pieci gadi.

may mei varbūt / drīkstēt / varēt It may rain. It mei rein. Varbūt līs.

might mait varbūt / iespējams It might rain. It mait rein. Varbūt līs.

must mast noteikti / ir jā Ie must leave. Jū mast līv. Tev noteikti jāaiziet.

shall šal darīs / būs / vajadzētu / vai...? Shall we go? Šal vī gou? Vai iesim?

should šud vajadzētu You should rest. Jū šud rest. Tev vajadzētu atpūsties.

will vil darīs / būs / gribēs I will help you. Ai vil help jū. Es tev palīdzēšu.

would vud darītu / būtu / nosacījuma forma I would help you. Ai vud help jū. Es tev palīdzētu.

ought to ot tu vajadzētu You ought to study. Jū ot tu stadi. Tev vajadzētu mācīties.

Noteikums

Modālais darbības vārds parasti tiek lietots pirms darbības vārda pamatformas V1:

modal + V1

Piemērs:

She can speak English.

Šī ken spīk ingliš.

Viņa prot runāt angliski.

Nepareizi:

❌ She can speaks.

2. Modālo vārdu nozīmes pēc funkcijas

Funkcija Modālie vārdi / izteicieni Nozīme

Spēja can, could, be able to spēt / prast

Iespējamība can, could, may, might, might possibly varbūt / iespējams

Atļauja can, could, may, might drīkstēt / vai drīkst

Lūgums can, could, will, would, may vai vari / vai varētu

Padoms should, ought to, had better vajadzētu / labāk būtu

Pienākums must, have to, have got to, need to noteikti / ir jā

Nepieciešamība must, have to, need to ir nepieciešams / ir jā

Aizliegums must not, cannot/can't, may not aizliegts / nedrīkst

Gaidāmais should, ought to, be supposed to būtu jā / ir paredzēts

Prognoze will, shall, should, ought to darīs / būs / iespējams

Vēlēšanās will, would gribēt / būt gatavam

Atsacīšanās will not, won't, would not, wouldn't atteikties / nedarīs

Ieradums would, will parasti darīja / mēdz darīt

Hipotētiska situācija would, could, might darītu / varētu

Loģisks secinājums must, can't, couldn't, may, might noteikti / nevar būt / varbūt

Nožēla should have, ought to have, could have, would have būtu vajadzējis / būtu varējis

Iespējamība pagātnē may have, might have, could have varbūt ir noticis

Secinājums par pagātni must have, can't have, couldn't have noteikti ir bijis / nevar būt, ka ir bijis

3. Pusmodālie darbības vārdi (Semi-Modals)

Šie nav centrālie modālie darbības vārdi, taču tiem ir līdzīgas funkcijas.

Modālais izteiciens Izruna latviski Nozīme Piemērs Piemēra izruna Tulkojums

have to hev tu ir jā I have to go. Ai hev tu gou. Man ir jāiet.

has to hez tu ir jā She has to work. Šī hez tu vērk. Viņai ir jāstrādā.

had to hed tu bija jā I had to leave. Ai hed tu līv. Man bija jāaiziet.

have got to hev gat tu ir noteikti jā I have got to go. Ai hev gat tu gou. Man noteikti jāiet.

has got to hez gat tu ir noteikti jā He has got to leave. Hī hez gat tu līv. Viņam noteikti jāaiziet.

had better hed beter būtu labāk You had better go. Jū hed beter gou. Tev būtu labāk iet.

be able to bī eibl tu spēt / būt spējīgam She is able to swim. Šī iz eibl tu svim. Viņa prot peldēt.

be unable to bī an-eibl tu nēspēt / nespēt He is unable to walk. Hī iz an-eibl tu vok. Viņš nespēj staigāt.

be allowed to bī elaud tu būt atļautam We are allowed to leave. Vī ar elaud tu līv. Mums ir atļauts aiziet.

be permitted to bī permitid tu būt atļautam You are permitted to enter. Jū ar permitid tu enter. Tev ir atļauts ienākt.

be supposed to bī sepouzd tu būt paredzētam / būt pienākumam You are supposed to wait. Jū ar sepouzd tu veit. Tev ir jāgaida.

be required to bī rikvaird tu būt obligātam You are required to sign. Jū ar rikvaird tu sain. Tev ir jāparakstās.

be expected to bī ikspektid tu tikt gaidītam They are expected to arrive. Dhei ar ikspektid tu eraiv. Ir sagaidāms, ka viņi ieradīsies.

be willing to bī viling tu būt gatavam I am willing to help. Ai em viling tu help. Es esmu gatavs palīdzēt.

be unwilling to bī anviling tu nevēlēties He is unwilling to cooperate. Hī iz anviling tu kouopereit. Viņš nevēlas sadarboties.

be likely to bī laikli tu iespējams, ka She is likely to win. Šī iz laikli tu vin. Viņa, visticamāk, uzvarēs.

be unlikely to bī anlaikli tu maz ticams, ka He is unlikely to come. Hī iz anlaikli tu kam. Maz ticams, ka viņš atnāks.

4. Need — modālam līdzīgs vārds

Need var tikt izmantots gan kā modāls, gan kā parasts darbības vārds.

Modālais need

Need I go?

Nīd ai gou?

Vai man ir jāiet?

You needn't worry.

Jū nīdnt vari.

Tev nav jāuztraucas.

Parastais darbības vārds need

I need to go.

Ai nīd tu gou.

Man ir jāiet.

Forma Izruna Nozīme

need nīd nepieciešamība / vajadzība

needn't nīdnt nav nepieciešams / nevajag

need to nīd tu būt nepieciešamībai kaut ko darīt

don't need to dount nīd tu nav nepieciešams kaut ko darīt

didn't need to didnt nīd tu nebija nepieciešams kaut ko darīt

5. Dare — modālam līdzīgs vārds

Dare nozīmē uzdrīkstēties, un to var izmantot gan kā parastu, gan kā modālam līdzīgu darbības vārdu.

Dare I ask?

Der ai ask?

Vai es drīkstu pajautāt?

How dare you!

Hau der jū!

Kā tu uzdrīksties!

Forma Izruna Nozīme

dare der uzdrīkstēties

daren't dernt neuzdrīkstēties

dare not der not neuzdrīkstēties

don't dare dount der neuzdrīksties

6. Used to — pagātnes ieradums

Used to nav centrāls modālais darbības vārds, bet gan modālam līdzīga konstrukcija.

I used to live there.

Ai jūst tu liv dher.

Es agrāk tur dzīvoju.

Nozīme:

used to + V1

= izsaka agrāku ieradumu vai stāvokli pagātnē, kas parasti vairs nepastāv tagadnē.

7. Be going to

To izmanto, lai runātu par nākotnes plāniem un prognozēm, kurām ir kāds pamatojums.

I am going to study.

Ai em gouing tu stadi.

Es gatavojos mācīties.

It is going to rain.

It iz gouing tu rein.

Tūlīt līs.

8. Iespējamības izteicieni

Šie nav modālie darbības vārdi, bet gan izteicieni, kas norāda uz iespējamību.

Izteiciens Izruna latviski Nozīme

perhaps perheps varbūt

maybe meibi varbūt

possibly posibli iespējams / varbūt

probably probəbli visticamāk

likely laikli iespējams

unlikely anlaikli maz ticams

certainly sērtenli noteikti

definitely definitli noteikti

surely šūrli noteikti / droši vien

apparently eperentli acīmredzot

presumably prizūməbli visticamāk / pieņemot

conceivably kensīvəbli iespējams, teorētiski

arguably argjuəbli varētu apgalvot, ka

necessarily neseserili nepieciešami

not necessarily not neseserili ne obligāti

Piemērs:

She will probably come.

Šī vil probəbli kam.

Viņa, visticamāk, atnāks.

9. Nepieciešamības izteicieni

Izteiciens Izruna Nozīme

must mast noteikti / ir jā

have to hev tu ir jā

have got to hev gat tu ir noteikti jā

need to nīd tu ir nepieciešams / ir jā

be required to bī rikvaird tu būt obligātam

be obliged to bī ebláidžd tu būt pienākumam

be compelled to bī kompeld tu tikt piespiestam

be forced to bī fōrst tu tikt piespiestam

be necessary to bī neseseri tu būt nepieciešamam

be essential to bī isenšal tu būt ļoti nepieciešamam

10. Padomu izteicieni

Izteiciens Izruna Nozīme

should šud vajadzētu

ought to ot tu vajadzētu

had better hed beter būtu labāk

might want to mait vont tu varētu vēlēties / būtu labāk

could kud varētu / iespējams, būtu labāk

be advised to bī edvaizd tu tikt ieteiktam

it would be wise to it vud bī vaiz tu būtu prātīgi

it would be better to it vud bī beter tu būtu labāk

Piemērs:

You might want to check again.

Jū mait vont tu ček egen.

Tev, iespējams, vajadzētu pārbaudīt vēlreiz.

11. Atļaujas izteicieni

Izteiciens Izruna Nozīme

can ken varēt / drīkstēt

could kud vai varētu

may mei drīkstēt / varēt

might mait vai drīkstētu, ļoti pieklājīgi

be allowed to bī elaud tu būt atļautam

be permitted to bī permitid tu būt atļautam

be authorized to bī othereizd tu būt pilnvarotam

be entitled to bī intaitld tu būt tiesībām uz

12. Spējas izteicieni

Izteiciens Izruna Nozīme

can ken spēt / prast

could kud spēja / prata

be able to bī eibl tu spēt

be capable of bī keipəbl ov būt spējīgam

manage to menidž tu izdoties / spēt

succeed in səksīd in gūt panākumus

Piemērs:

She was able to solve the problem.

Šī voz eibl tu solv dhe problem.

Viņai izdevās atrisināt problēmu.

13. Sagaidāmības izteicieni

Izteiciens Izruna Nozīme

should šud būtu sagaidāms, ka

ought to ot tu būtu vajadzējis / vajadzētu

be supposed to bī sepouzd tu būt paredzētam / būt pienākumam

be expected to bī ikspektid tu tikt sagaidītam

be due to bī djū tu būt paredzētam

be scheduled to bī skedžūld tu būt ieplānotam

Piemērs:

The train is due to arrive at six.

Dhe trein iz djū tu eraiv et siks.

Vilcienam ir paredzēts ierasties pulksten sešos.

14. Vēlēšanās izteicieni

Izteiciens Izruna Nozīme

will vil darīs / būs gatavs

would vud būtu gatavs / vai vēlētos

be willing to bī viling tu būt gatavam

be happy to bī hepi tu ar prieku / būt gatavam

be prepared to bī pripērd tu būt sagatavotam

be ready to bī redi tu būt gatavam

15. Atteikšanās izteicieni

Izteiciens Izruna Nozīme

will not / won't vil not / vount negribēs / nedarīs

would not / wouldn't vud not / vudnt negribētu / atteiktos

refuse to rifjūz tu atteikties kaut ko darīt

decline to diklain tu atteikties / noraidīt

be unwilling to bī anviling tu nevēlēties kaut ko darīt

16. Modālās konstrukcijas pagātnē

Šīs konstrukcijas bieži izmanto, lai runātu par iespējām, pienākumiem vai secinājumiem pagātnē.

Konstrukcija Izruna Nozīme

could have + V3 kud hev + vī thrī būtu varējis

may have + V3 mei hev + vī thrī varbūt ir noticis

might have + V3 mait hev + vī thrī varbūt ir noticis

must have + V3 mast hev + vī thrī noteikti ir noticis

can't have + V3 kennt hev + vī thrī nevar būt, ka ir noticis

couldn't have + V3 kudnt hev + vī thrī nevarēja būt, ka ir noticis

should have + V3 šud hev + vī thrī būtu vajadzējis

ought to have + V3 ot tu hev + vī thrī būtu vajadzējis

would have + V3 vud hev + vī thrī būtu darījis

needn't have + V3 nīdnt hev + vī thrī nebija nepieciešams to darīt

Piemērs:

You should have called me.

Jū šud hev kōld mī.

Tev vajadzēja man piezvanīt.

17. Modālais vārds + ilgstošā forma

Modālais darbības vārds var būt pirms be + darbības vārds ar galotni -ing:

modal + be + V-ing

Konstrukcija Piemērs Izruna Nozīme

can be + V-ing He can be working. Hī ken bī vērking. Viņš varētu strādāt / iespējams, ka viņš strādā.

could be + V-ing He could be working. Hī kud bī vērking. Viņš varētu strādāt.

may be + V-ing He may be working. Hī mei bī vērking. Varbūt viņš strādā.

might be + V-ing He might be working. Hī mait bī vērking. Varbūt viņš strādā.

must be + V-ing He must be working. Hī mast bī vērking. Viņš noteikti strādā.

should be + V-ing He should be working. Hī šud bī vērking. Viņam vajadzētu strādāt.

will be + V-ing He will be working. Hī vil bī vērking. Viņš strādās.

would be + V-ing He would be working. Hī vud bī vērking. Viņš strādātu.

18. Modālais vārds + ilgstošā perfektā forma

modal + have been + V-ing

Piemērs:

She may have been working.

Šī mei hev bin vērking.

Varbūt viņa ir strādājusi.

Konstrukcija Nozīme

could have been + V-ing varbūt būtu varējis strādāt

may have been + V-ing varbūt ir strādājis

might have been + V-ing varbūt ir strādājis

must have been + V-ing noteikti ir strādājis

should have been + V-ing būtu vajadzējis strādāt

would have been + V-ing būtu strādājis

19. Modālais vārds + ciešamā kārta

modal + be + V3

Piemērs:

The work must be finished.

Dhe vērk mast bī finišt.

Darbs noteikti ir jāpabeidz.

Konstrukcija Piemērs

can be + V3 It can be done.

could be + V3 It could be done.

may be + V3 It may be done.

might be + V3 It might be done.

must be + V3 It must be done.

should be + V3 It should be done.

will be + V3 It will be done.

would be + V3 It would be done.

20. Modālais vārds + perfektā ciešamā kārta

modal + have been + V3

Piemērs:

It should have been done.

It šud hev bin dan.

To vajadzēja izdarīt.

Konstrukcija Nozīme

could have been + V3 varbūt būtu varēts izdarīt

may have been + V3 varbūt ir ticis izdarīts

might have been + V3 varbūt ir ticis izdarīts

must have been + V3 noteikti ir ticis izdarīts

should have been + V3 būtu vajadzējis izdarīt

would have been + V3 būtu ticis izdarīts

21- THERE IS / HAVE / BE

Veids Veidojums Veidojuma izruna latviski Pilns piemērs Piemēra izruna latviski Tulkojums

Vienskaitlis — apgalvojums There is + lietvārds vienskaitlī dher iz + lietvārds There is a book on the table. Dher iz e buk on dhe teibl. Uz galda ir grāmata.

Daudzskaitlis — apgalvojums There are + lietvārds daudzskaitlī dher ar + lietvārds There are two books on the table. Dher ar tū buks on dhe teibl. Uz galda ir divas grāmatas.

Neskaitāms lietvārds There is + neskaitāms lietvārds dher iz + neskaitāms lietvārds There is some water in the bottle. Dher iz sam votar in dhe botl. Pudelē ir nedaudz ūdens.

Vienskaitlis — noliegums There isn't + lietvārds vienskaitlī dher iznt + lietvārds There isn't a book here. Dher iznt e buk hīr. Šeit nav grāmatas.

Daudzskaitlis — noliegums There aren't + lietvārds daudzskaitlī dher arnt + lietvārds There aren't any books here. Dher arnt eni buks hīr. Šeit nav grāmatu.

Jautājums — vienskaitlis Is there + lietvārds vienskaitlī...? Iz dher + lietvārds? Is there a problem? Iz dher e problem? Vai ir kāda problēma?

Jautājums — daudzskaitlis Are there + lietvārds daudzskaitlī...? Ar dher + lietvārds? Are there any problems? Ar dher eni problemz? Vai ir kādas problēmas?

Negatīvs jautājums — vienskaitlis Isn't there + lietvārds vienskaitlī...? Iznt dher + lietvārds? Isn't there a problem? Iznt dher e problem? Vai tiešām nav problēmas?

Negatīvs jautājums — daudzskaitlis Aren't there + lietvārds daudzskaitlī...? Arnt dher + lietvārds? Aren't there any problems? Arnt dher eni problemz? Vai tiešām nav nekādu problēmu?

Pagātne — vienskaitlis There was + lietvārds vienskaitlī dher voz + lietvārds There was a problem. Dher voz e problem. Bija problēma.

Pagātne — daudzskaitlis There were + lietvārds daudzskaitlī dher vēr + lietvārds There were many people. Dher vēr meni pīpl. Bija daudz cilvēku.

Pagātnes noliegums — vienskaitlis There wasn't + lietvārds vienskaitlī dher voznt + lietvārds There wasn't a problem. Dher voznt e problem. Problēmas nebija.

Pagātnes noliegums — daudzskaitlis There weren't + lietvārds daudzskaitlī dher vērnt + lietvārds There weren't many people. Dher vērnt meni pīpl. Nebija daudz cilvēku.

Pagātnes jautājums Was there + lietvārds vienskaitlī...? Voz dher + lietvārds? Was there a problem? Voz dher e problem? Vai bija problēma?

Pagātnes jautājums — daudzskaitlis Were there + lietvārds daudzskaitlī...? Vēr dher + lietvārds? Were there many people? Vēr dher meni pīpl? Vai bija daudz cilvēku?

Nākotne There will be + lietvārds dher vil bī + lietvārds There will be a meeting tomorrow. Dher vil bī e mīting tumorou. Rīt būs sanāksme.

Nākotnes noliegums There won't be + lietvārds dher vount bī + lietvārds There won't be a meeting tomorrow. Dher vount bī e mīting tumorou. Rīt sanāksmes nebūs.

Nākotnes jautājums Will there be + lietvārds...? Vil dher bī + lietvārds? Will there be a meeting tomorrow? Vil dher bī e mīting tumorou? Vai rīt būs sanāksme?

Present Perfect There has/have been + lietvārds dher hez/hev bin + lietvārds There has been a mistake. Dher hez bin e misteik. Ir pieļauta kļūda.

Past Perfect There had been + lietvārds dher hed bin + lietvārds There had been a problem. Dher hed bin e problem. Bija bijusi problēma.

Modālais darbības vārds There can/may/might/must/should be + lietvārds dher ken/mei/mait/mast/šud bī + lietvārds There may be a problem. Dher mei bī e problem. Varbūt ir kāda problēma.

1. Have = piederēt / būt īpašumā

Veids Veidojums Veidojuma izruna latviski Pilns piemērs Piemēra izruna latviski Tulkojums

Ar I / you / we / they Subject + have + lietvārds de sabdžekt + hev + de noun I have a car. Ai hev e kar. Man ir automašīna.

Ar he / she / it Subject + has + lietvārds de sabdžekt + hez + de noun She has a car. Šī hez e kar. Viņai ir automašīna.

Have lieto ar: I, you, we, they

Has lieto ar: he, she, it

2. Nolieguma forma ar have

Veids Veidojums Veidojuma izruna latviski Pilns piemērs Piemēra izruna latviski Tulkojums

Noliegums I/you/we/they Subject + do not + have + lietvārds de sabdžekt + du not + hev + de noun I do not have a car. Ai du not hev e kar. Man nav automašīnas.

Noliegums he/she/it Subject + does not + have + lietvārds de sabdžekt + daz not + hev + de noun She does not have a car. Šī daz not hev e kar. Viņai nav automašīnas.

Ievēro: pēc does vienmēr lieto have, nevis has:

She doesn't have a car. ✅

She doesn't has a car. ❌

3. Jautājumi ar have

Veids Veidojums Veidojuma izruna latviski Pilns piemērs Piemēra izruna latviski Tulkojums

Jautājums I/you/we/they Do + subject + have + lietvārds? du + de sabdžekt + hev + de noun? Do you have a car? Du jū hev e kar? Vai tev ir automašīna?

Jautājums he/she/it Does + subject + have + lietvārds? daz + de sabdžekt + hev + de noun? Does she have a car? Daz šī hev e kar? Vai viņai ir automašīna?

4. Have kā palīgdarbības vārds

Have ne vienmēr nozīmē “piederēt”; to izmanto arī perfektā laika veidošanai.

Laiks Veidojums Veidojuma izruna latviski Piemērs Tulkojums

Present Perfect Subject + have/has + V3 de sabdžekt + hev/hez + vī thrī I have finished. Es esmu pabeidzis.

Present Perfect Continuous Subject + have/has + been + V-ing de sabdžekt + hev/hez + bin + V-ing I have been working. Es kādu laiku esmu strādājis.

Past Perfect Subject + had + V3 de sabdžekt + hed + vī thrī I had finished. Es biju pabeidzis.

Past Perfect Continuous Subject + had + been + V-ing de sabdžekt + hed + bin + V-ing I had been working. Es biju strādājis kādu laiku.

Salīdzinājuma piemēri

I have a car.

→ have = piederēt / būt īpašumā

I have finished.

→ have = palīgdarbības vārds Present Perfect laika veidošanai.

5. Have to = ir jā / pienākums

Have to izsaka nepieciešamību vai pienākumu.

Veids Veidojums Veidojuma izruna latviski Pilns piemērs Tulkojums

I/you/we/they Subject + have to + V1 de sabdžekt + hev tu + vī van I have to work. Man ir jāstrādā.

he/she/it Subject + has to + V1 de sabdžekt + hez tu + vī van She has to work. Viņai ir jāstrādā.

Pagātne Subject + had to + V1 de sabdžekt + hed tu + vī van I had to work. Man bija jāstrādā.

Nākotne Subject + will have to + V1 de sabdžekt + vil hev tu + vī van I will have to work. Man būs jāstrādā.

6. Have got = piederēt / būt īpašumā

Britu angļu valodā bieži lieto:

have got / has got

Veidojums Piemērs Tulkojums

Subject + have got + lietvārds I have got a car. Man ir automašīna.

Subject + has got + lietvārds She has got a car. Viņai ir automašīna.

Nolieguma forma:

I haven't got a car.

= Man nav automašīnas.

Jautājums:

Have you got a car?

= Vai tev ir automašīna?

Imperatīvs — pavēles izteiksme

Veids Veidojums Veidojuma izruna latviski Piemērs Piemēra izruna latviski Nozīme

Apstiprinoša pavēle Darbības vārds Vī van Come here. Kam hīr. Nāc šurp.

Pavēle ar papildinātāju Darbības vārds + papildinātājs Vī van + objekt Read the book. Rīd dhe buk. Izlasi grāmatu.

Negatīva pavēle Don't + darbības vārds Dount + vī van Don't run. Dount ran. Neskrien.

Formāls noliegums Do not + darbības vārds Du not + vī van Do not enter. Du not enter. Nenāc iekšā.

Ar Be Be + īpašības vārds Bī + īpašības vārds Be careful. Bī kerful. Esi uzmanīgs.

Negatīva Be forma Don't be + īpašības vārds Dount bī + īpašības vārds Don't be late. Dount bī leit. Nokavē.

Ar Let me Let + me + darbības vārds Let + mī + vī van Let me help you. Let mī help jū. Ļauj man tev palīdzēt.

Ar Let him/her/them Let + papildinātājs + darbības vārds Let + objekt + vī van Let him go. Let him gou. Ļauj viņam aiziet.

Let's Let's + darbības vārds Lets + vī van Let's go. Lets gou. Iesim.

Negatīvs Let's Let's not + darbības vārds Lets not + vī van Let's not wait. Lets not veit. Negaidīsim.

Pieklājīga pavēle Please + darbības vārds Plīz + vī van Please sit down. Plīz sit daun. Lūdzu, apsēdies.

Uzsveroša pavēle Do + darbības vārds Du + vī van Do sit down. Du sit daun. Lūdzu, tiešām apsēdies.

Stingrs aizliegums Never + darbības vārds Never + vī van Never give up. Never giv ap. Nekad nepadodies.

Ieradums / padoms Always + darbības vārds Olveiz + vī van Always be careful. Olveiz bī kerful. Vienmēr esi uzmanīgs.

Pavēle ciešamajā kārtā Be + V3 Bī + vī thrī Be prepared. Bī pripērd. Esi sagatavojies.

Pavēle + rezultāts Darbības vārds + and + teikuma daļa Vī van + end + klōz Study hard, and you will pass. Stadi hārd, end jū vil pās. Mācies cītīgi, un tu nokārtosi eksāmenu.

Pavēle + brīdinājums Darbības vārds + or + teikuma daļa Vī van + or + klōz Hurry up, or you'll be late. Hari ap, or jūl bī leit. Pasteidzies, citādi nokavēsi.

Pavēle ar piekrišanas jautājumu Darbības vārds, will you? Vī van, vil jū? Wait here, will you? Veit hīr, vil jū? Pagaidi šeit, labi?

Let's ar piekrišanas jautājumu Let's + darbības vārds, shall we? Lets + vī van, šal vī? Let's go, shall we? Lets gou, šal vī? Iesim, labi?

22- Priedēkļi (PREFIXES)

Priedēklis Izruna latviski Nozīme latviski Piemērs Tulkojums

a- a / ei bez / ne- atypical netipisks

ab- ab nost no / prom no abduct nolaupīt

ad- ad pie / virzienā uz adjoin pievienoties

ambi- ambi abi / divējāds ambiguous divdomīgs

ante- ante pirms antecedent priekštecis

anti- anti pret antiwar pretkara

arch- arkh galvenais / augstākais archbishop arhibīskaps

auto- auto pats automatic automātisks

bi- bai divi bilingual divvalodīgs

circum- cirkam ap / apkārt circumference apkārtmērs

co- ko kopā / līdz- cooperate sadarboties

contra- kontra pret contradict pretrunā būt

counter- kaunter prets / pret- counterattack pretuzbrukums

de- di noņemt / pretēja darbība deactivate deaktivizēt

deca- deka desmit decade desmitgade

deci- desi desmitā daļa decimeter decimetrs

demi- demi puse demigod pusdievs

dis- dis ne- / pretēji / atdalīšana disagree nepiekrist

dys- dis slikts / traucēts dysfunction disfunkcija

eco- īko ekoloģisks / vide ecosystem ekosistēma

ecto- ekto ārpus / ārējais ectoderm ektoderma

endo- endo iekšpusē / iekšējais endoskeleton endoskelets

epi- epi uz / virs epidermis epiderma

eu- ju labs euphemism eifēmisms

ex- eks agrākais / ārpus ex-president bijušais prezidents

extra- ekstra papildu / ārpus extraordinary neparasts

fore- for pirms / iepriekš forecast prognoze

geo- džeo Zeme geography ģeogrāfija

hemi- hemi puse hemisphere puslode

hetero- hetero atšķirīgs heterogeneous neviendabīgs

homo- homo vienāds / tāds pats homogeneous vienveidīgs

hyper- haiper pārmērīgi / virs normas hyperactive hiperaktīvs

hypo- haipo zem / nepietiekami hypothermia hipotermija

in- in ne- / iekšā inactive neaktīvs

im- im ne- / iekšā impossible neiespējams

il- il ne- illegal nelikumīgs

ir- ir ne- irregular neregulārs

infra- infra zem infrared infrasarkanais

inter- inter starp international starptautisks

intra- intra iekšpusē intranet intranets

intro- intro uz iekšpusi introduce iepazīstināt

iso- aiso vienāds isotope izotops

macro- makro liels macroeconomics makroekonomika

mal- mal slikts / nepareizs malfunction darbības traucējums

mega- mega ļoti liels megastore megaveikals

meta- meta pēc / pāri meta­data metadati

micro- maikro mazs microscope mikroskops

mid- mid vidus midnight pusnakts

mini- mini mazs minibus minibuss

mono- mono viens monolingual vienvalodīgs

multi- multi daudzi multilingual daudzvalodīgs

neo- neo jauns neologism neoloģisms

non- non ne- / bez- nonstandard standartam neatbilstošs

omni- omni visi / viss omniscient viszinošs

out- aut ārpus / vairāk nekā outperform pārspēt

over- ouver pārāk daudz / pāri overcook pārvārīt

paleo- paleo sens paleolithic paleolīts

pan- pan visi / visaptverošs pan-European paneiropeisks

para- para blakus / līdzīgs paranormal paranormāls

peri- peri apkārt perimeter perimetrs

poly- poli daudzi polyglot poliglots

post- post pēc postwar pēckara

pre- pre pirms prehistory aizvēsture

pro- pro par / atbalstošs pro-democracy demokrātiju atbalstošs

proto- proto pirmais / sākotnējais prototype prototips

pseudo- pseido viltus / šķietams pseudonym pseidonīms

re- rī atkal / no jauna rewrite pārrakstīt

retro- retro atpakaļ / pagātnē retroactive ar atpakaļejošu spēku

semi- semi puse / daļēji semicircle pusloks

sub- sab zem / apakš- submarine zemūdene

super- super virs / ļoti superhuman pārcilvēcisks

supra- supra virs supranational pārnacionāls

syn- sin kopā / ar synchronize sinhronizēt

tele- teli tālu telephone telefons

trans- trans cauri / pāri transport transportēt

tri- trai trīs triangle trijstūris

ultra- altra ārkārtīgi / pārmērīgi ultramodern ultramoderns

un- an ne- / pretēja nozīme unhappy nelaimīgs

under- ander zem / nepietiekami underpaid nepietiekami apmaksāts

uni- jūni viens unilateral vienpusējs

vice- vais vietnieks vice-president viceprezidents

with- with nost / prom withdraw atvilkt / izņemt

Piedēkļi — SUFFIXES

Piedēklis Izruna latviski Funkcija Piemērs Tulkojums

-er er persona, kas veic darbību teacher skolotājs

-or or persona, kas veic darbību actor aktieris

-ar ar persona, kas saistīta ar darbību beggar ubags

-ist ist persona ar noteiktu nodarbošanos artist mākslinieks

-ian ian persona, kas saistīta ar jomu musician mūziķis

-ant ant persona vai lieta, kas veic darbību assistant asistents

-ent ent persona, kas veic darbību student students

-ee ī persona, kas saņem darbības rezultātu employee darbinieks

-ess es sieviešu dzimte actress aktrise

-ness nes stāvoklis vai īpašība happiness laime

-ity iti stāvoklis vai īpašība activity aktivitāte

-ty ti stāvoklis vai īpašība safety drošība

-ship ship stāvoklis / attiecības friendship draudzība

-hood hud stāvoklis / dzīves posms childhood bērnība

-dom dom stāvoklis / teritorija kingdom valstība

-th th stāvoklis vai īpašība warmth siltums

-ment ment process / rezultāts development attīstība

-tion shən process / rezultāts education izglītība

-sion žən / shən process / rezultāts decision lēmums

-ion ion / shən process / rezultāts action darbība

-ation eišən darbība / process organization organizācija

-al al darbība / rezultāts arrival ierašanās

-ance ans stāvoklis / darbība appearance izskats

-ence ens stāvoklis existence esamība

-ancy ansi stāvoklis expectancy gaidas

-ency ensi stāvoklis efficiency efektivitāte

-age idž rezultāts / darbība marriage laulība

-ure jur rezultāts / stāvoklis failure neveiksme

-ing ing darbība kā lietvārds swimming peldēšana

-ism izm ideoloģija / sistēma capitalism kapitālisms

-cracy krasi pārvaldes sistēma democracy demokrātija

-crat krat persona, kas saistīta ar pārvaldes sistēmu democrat demokrāts

-archy arki pārvaldes sistēma monarchy monarhija

-arch ark valdnieks / vadītājs monarch monarhs

-logy loģi zinātne / mācība biology bioloģija

-graphy grafi rakstīšana / aprakstīšana geography ģeogrāfija

-graph graf rakstīšanas vai ierakstīšanas instruments autograph autogrāfs

-meter mitər mērīšanas instruments thermometer termometrs

-metry metri mērīšanas process geometry ģeometrija

-scope skoup novērošanas instruments telescope teleskops

-scopy skopi izpēte ar instrumentu microscopy mikroskopija

-nomy nomi sistēma / likumi astronomy astronomija

-phobia fōbija bailes arachnophobia arahnofobija

-phile faile mīļotājs / entuziasts bibliophile bibliomāns

-philia filija mīlestība / tieksme audiophilia mīlestība pret audio

-phone foun skaņa / skaņas ierīce telephone telefons

-phony foni skaņa / skaņu sistēma symphony simfonija

-path path persona ar noteiktu stāvokli / slimību psychopath psihopāts

-pathy patija stāvoklis / slimība neuropathy neiropātija

-itis aitis iekaisums arthritis artrīts

-osis ōsis stāvoklis / slimība diagnosis diagnoze

-emia ēmija asins stāvoklis anemia anēmija

-oma ōma audzējs / veidojums carcinoma karcinoma

-ectomy ektomija ķirurģiska izņemšana appendectomy apendektomija

-otomy otomija ķirurģisks iegriezums tracheotomy traheotomija

-plasty plastija ķirurģiska rekonstrukcija rhinoplasty rinoplastika

-let let mazinājuma forma booklet buklets

-ling ling mazs / jauns dzīvnieks duckling pīlēns

-ette et mazinājuma forma kitchenette neliela virtuve

-kin kin mazinājuma forma manikin manekens

-oid oids līdzīgs humanoid humanoīds

-esque esks māksliniecisks / noteiktā stilā picturesque gleznains

-like laik līdzīgs childlike bērnišķīgs

-ish iš nedaudz līdzīgs / aptuvens greenish zaļgans

-ster ster persona, kas saistīta ar darbību youngster jaunietis

-eer īr persona, kas veic noteiktu darbību auctioneer izsolītājs

-ard ard persona ar noteiktu īpašību coward gļēvulis

-some sam radošs / izraisošs troublesome apgrūtinošs

-worthy werthi cienīgs / tāds, kas pelna trustworthy uzticams

-proof prūf izturīgs pret waterproof ūdensnecaurlaidīgs

-free frī bez sugar-free bez cukura

-wide waid visā teritorijā worldwide pasaules mēroga

-ward ward virzienā backward atpakaļ

-wise waiz veidā / virzienā clockwise pulksteņrādītāja virzienā

-fold fould reizināts ar noteiktu skaitu threefold trīskāršs

23- Frāzes darbības vārdi (PHRASAL VERBS)

Frāzes darbības vārds = darbības vārds kopā ar daļiņu, piemēram, up, out, off, on, away, back, in, over.

Piemērs:

give + up → give up = padoties / pārtraukt kaut ko darīt

Piezīme: ne visas darbības vārda un prievārda vai apstākļa vārda kombinācijas ir vienādas. Dažas ir frāzes darbības vārdi, citas — prievārda darbības vārdi vai frāzes darbības vārdi ar prievārdu.

1. Biežāk lietotie frāzes darbības vārdi

Frāzes darbības vārds Izruna latviski Nozīme latviski Pilns piemērs Piemēra izruna latviski

add up ed ap saskaitīties / būt loģiskam The numbers add up. De namberz ed ap.

ask for ask for lūgt She asked for help. Ši askt for help.

back up bek ap dublēt / izveidot rezerves kopiju Please back up your files. Plīz bek ap jor failz.

break down breik daun saplīst / sabojāties My car broke down. Mai kar brouk daun.

break in breik in ielauzties Someone broke in last night. Samvan brouk in lest nait.

break out breik aut izcelties / sākties A fire broke out. E faier brouk aut.

break up breik ap šķirties / izbeigt attiecības They broke up last year. Dei brouk ap lest jīr.

bring back bring bek atnest atpakaļ Please bring back my book. Plīz bring bek mai buk.

bring in bring in ievest / piesaistīt They brought in a new manager. Dei brōt in e njū menidžer.

bring up bring ap pieminēt / audzināt She brought up an important issue. Ši brōt ap en important išū.

call back kōl bek piezvanīt vēlreiz I'll call you back later. Ail kōl jū bek leiter.

call off kōl of atcelt They called off the meeting. Dei kōld of de mīting.

carry on keri on turpināt Please carry on working. Plīz keri on werking.

carry out keri aut izpildīt / īstenot They carried out the plan. Dei kerid aut de plen.

catch up keč ap panākt / atgūt nokavēto I need to catch up with you. Ai nīd tu keč ap with jū.

check in ček in reģistrēties We checked in at the hotel. Wi čekt in et de houtel.

check out ček aut izrakstīties / pārbaudīt We checked out at noon. Wi čekt aut et nūn.

clean up klīn ap sakopt Clean up your room. Klīn ap jor rūm.

come back kam bek atgriezties He came back yesterday. Hī keim bek jesterdei.

come in kam in ienākt Come in, please. Kam in, plīz.

come out kam aut iznākt / tikt publicētam The new book came out yesterday. De njū buk keim aut jesterdei.

come over kam ōver atnākt ciemos Come over tonight. Kam ōver tenait.

cut down kat daun samazināt I'm trying to cut down on sugar. Aim traing tu kat daun on šugar.

cut off kat of pārtraukt / atslēgt They cut off the electricity. Dei kat of di elektrisiti.

deal with dīl with tikt galā ar We need to deal with this problem. Wi nīd tu dīl with dis problem.

do without dū without iztikt bez We can do without a car. Wi ken dū without e kar.

drop off drop of izlaist / nogādāt I'll drop you off at school. Ail drop jū of et skūl.

end up end ap beigu beigās nonākt pie We ended up staying home. Wi endid ap steiing hōm.

fall apart fōl epārt sabrukt / izjukt The old chair fell apart. Di ōld čer fel epārt.

fall behind fōl bihaind atpalikt He fell behind in class. Hī fel bihaind in klas.

figure out figjer aut saprast / atrisināt I can't figure it out. Ai kent figjer it aut.

fill in fil in aizpildīt / ierakstīt trūkstošo Please fill in this form. Plīz fil in dis form.

fill out fil aut aizpildīt veidlapu Fill out the application. Fil aut di eplikēišən.

find out faind aut u zz ināt / atklāt I found out the truth. Ai faund aut de trūth.

get back get bek atgriezties I'll get back home soon. Ail get bek hōm sūn.

get in get in iekāpt / iekļūt Get in the car. Get in de kar.

get off get of izkāpt / izkāpt no transporta Get off the bus. Get of de bas.

get on get on iekāpt / uzkāpt Get on the bus. Get on de bas.

get out get aut iziet / izkļūt Get out of the room. Get aut ov de rūm.

get over get ōver pārvarēt She got over her fear. Ši got ōver her fīr.

get up get ap piecelties / pamosties I get up at seven. Ai get ap et seven.

give back giv bek atdot atpakaļ Give me back my phone. Giv mī bek mai foun.

give in giv in padoties He finally gave in. Hī faineli geiv in.

give up giv ap padoties / pārtraukt Don't give up. Dount giv ap.

go ahead gou ehed turpināt / sākt Go ahead and start. Gou ehed end start.

go back gou bek atgriezties We went back home. Wi went bek hōm.

go on gou on turpināt Please go on. Plīz gou on.

go out gou aut iziet ārā We went out last night. Wi went aut lest nait.

grow up grou ap pieaugt I grew up in Kuwait. Ai grū ap in Kuwait.

hand in hend in iesniegt Hand in your homework. Hend in jor hōmwerk.

hang on heng on pagaidīt / turēties Hang on a minute. Heng on e minit.

hang out heng aut pavadīt laiku kopā We hang out together. Wi heng aut tugezer.

hold on hould on pagaidīt / turēties Hold on, please. Hould on, plīz.

keep on kīp on turpināt Keep on trying. Kīp on traing.

keep up kīp ap turēt līdzi / uzturēt līmeni Keep up the good work. Kīp ap de gud werk.

kick out kik aut izraidīt They kicked him out. Dei kikt him aut.

look after luk after rūpēties par She looks after her children. Ši luks after her čildren.

look for luk for meklēt I'm looking for my keys. Aim luking for mai kīz.

look into luk intu izpētīt / izmeklēt We'll look into the problem. Wil luk intu de problem.

look out luk aut uzmanīties Look out! Luk aut!

look up luk ap uzmeklēt informāciju Look up the word. Luk ap de werd.

make up meik ap samierināties / izdomāt They made up after the argument. Dei meid ap after di ārgjument.

move on mūv on doties tālāk / turpināt It's time to move on. Its taim tu mūv on.

pick up pik ap paņemt / pacelt Pick up the phone. Pik ap de foun.

point out point aut norādīt uz She pointed out a mistake. Ši pointid aut e misteik.

put away put ewei nolikt vietā Put your clothes away. Put jor klouz ewei.

put down put daun nolikt / nomest Put the book down. Put de buk daun.

put off put of atlikt Don't put it off. Dount put it of.

put on put on uzvilkt / ieslēgt Put on your jacket. Put on jor džeket.

put out put aut nodzēst / izlikt Put out the fire. Put aut de faier.

put up put ap uzlikt / piestiprināt Put up the picture. Put ap de pikčer.

run into ran intu satikt nejauši I ran into an old friend. Ai ran intu en ōld frend.

run out ran aut beigties / izsīkt We ran out of milk. Wi ran aut ov milk.

set up set ap izveidot / nodibināt They set up a new company. Dei set ap e njū kampani.

show up shou ap parādīties / ierasties He didn't show up. Hī didnt shou ap.

shut down shat daun apturēt darbību / slēgt The factory shut down. De fekteri shat daun.

sit down sit daun apsēsties Please sit down. Plīz sit daun.

stand up stend ap piecelties Please stand up. Plīz stend ap.

take back teik bek atsaukt teikto I take back what I said. Ai teik bek wot ai sed.

take off teik of noņemt / pacelties gaisā The plane took off. De plein tuk of.

take on teik on uzņemties / pieņemt darbā She took on a new job. Ši tuk on e njū džob.

take out teik aut izņemt / iznest Take out the trash. Teik aut de treš.

take over teik ōver pārņemt kontroli She took over the company. Ši tuk ōver de kampani.

take up teik ap sākt nodarboties ar He took up swimming. Hī tuk ap swiming.

throw away throu ewei izmest Don't throw it away. Dount throu it ewei.

try on trai on uzmērīt Try on this shirt. Trai on dis šert.

turn down tern daun noraidīt / samazināt She turned down the offer. Ši ternd daun di ofer.

turn off tern of izslēgt Turn off the light. Tern of de lait.

turn on tern on ieslēgt Turn on the TV. Tern on de tī-vī.

turn up tern ap pastiprināt skaļumu / ierasties Turn up the volume. Tern ap de voljūm.

wake up weik ap pamosties I woke up early. Ai wouk ap erli.

work out werk aut vingrot / atrisināt I work out every day. Ai werk aut evri dei.

write down rait daun pierakstīt Write down the answer. Rait daun di ānser.

2. Galvenie veidi

Veids Veidošana Izruna latviski Piemērs Tulkojums

Atdalāms frāzes darbības vārds Darbības vārds + apstākļa vārds + papildinātājs verb + adverb + object Turn off the light. Izslēdz gaismu.

Ar vietniekvārdu Darbības vārds + vietniekvārds + apstākļa vārds verb + pronoun + adverb Turn it off. Izslēdz to.

Neatdalāms frāzes darbības vārds Darbības vārds + apstākļa vārds / prievārds + papildinātājs verb + adverb/preposition + object Look after the child. Rūpējies par bērnu.

Nejaušs / nepārejošs lietojums Darbības vārds + apstākļa vārds verb + adverb The plane took off. Lidmašīna pacēlās gaisā.

Frāzes darbības vārds ar prievārdu Darbības vārds + apstākļa vārds + prievārds + papildinātājs verb + adverb + preposition + object I look forward to the trip. Es ar nepacietību gaidu ceļojumu.

3. Svarīgs noteikums: vai frāzes darbības vārds ir atdalāms?

Turn off ir atdalāms frāzes darbības vārds:

Turn off the light.

Turn the light off.

Turn it off. ✅

Turn off it. ❌

Taču look after nav atdalāms:

Look after the child. ✅

Look the child after. ❌

Look after him. ✅

24- Saīsinājumi (CONTRACTIONS)

Saīsinājums (contraction) ir īsāka divu vai vairāku vārdu forma, ko angļu valodā bieži lieto runā un neformālā rakstībā.

Piemēri:

I am → I'm → aim → es esmu

I have → I've → aiv → man ir / esmu jau

I will → I'll → ail → es darīšu / būšu

I would → I'd → aid → es darītu / es būtu (atkarībā no konteksta)

1- BE saīsinājumi

am → 'm

I am → I'm → aim → es esmu

Piemērs: I'm happy. → Aim hepi. → Es esmu laimīgs.

are → 're

You are → You're → jor → tu esi / jūs esat

Piemērs: You're right. → Jor rait. → Tev ir taisnība.

We are → We're → wīr → mēs esam

Piemērs: We're ready. → Wīr redi. → Mēs esam gatavi.

They are → They're → deir → viņi ir / viņas ir

Piemērs: They're here. → Deir hīr. → Viņi ir šeit.

is → 's

He is → He's → hīz → viņš ir

Piemērs: He's tired. → Hīz taierd. → Viņš ir noguris.

She is → She's → šīz → viņa ir

Piemērs: She's happy. → Šīz hepi. → Viņa ir laimīga.

It is → It's → its → tas ir / tā ir / ir

Piemērs: It's cold. → Its kould. → Ir auksts.

2- HAVE saīsinājumi

have → 've

I have → I've → aiv → man ir / esmu jau

Piemērs: I've finished. → Aiv finišt. → Es jau esmu pabeidzis.

You have → You've → jūv → tev ir / tu esi jau

Piemērs: You've changed. → Jūv čein džd. → Tu esi mainījies.

We have → We've → wīv → mums ir / mēs esam jau

Piemērs: We've arrived. → Wīv eraivd. → Mēs esam ieradušies.

They have → They've → deiv → viņiem ir / viņi jau ir

Piemērs: They've left. → Deiv left. → Viņi ir aizbraukuši.

He has → He's → hīz → viņš ir jau

Piemērs: He's finished. → Hīz finišt. → Viņš ir pabeidzis.

She has → She's → šīz → viņa ir jau

Piemērs: She's gone. → Šīz gon. → Viņa ir aizgājusi.

3- WILL saīsinājumi

will → 'll

I will → I'll → ail → es darīšu / būšu

Piemērs: I'll help you. → Ail help jū. → Es tev palīdzēšu.

You will → You'll → jūl → tu darīsi / tu būsi

Piemērs: You'll understand. → Jūl anderstend. → Tu sapratīsi.

He will → He'll → hīl → viņš darīs / viņš būs

Piemērs: He'll come tomorrow. → Hīl kam tumorou. → Viņš atnāks rīt.

She will → She'll → šīl → viņa darīs / viņa būs

Piemērs: She'll call you. → Šīl kōl jū. → Viņa tev piezvanīs.

We will → We'll → wīl → mēs darīsim / mēs būsim

Piemērs: We'll see. → Wīl sī. → Mēs redzēsim.

They will → They'll → deil → viņi darīs / viņi būs

Piemērs: They'll arrive soon. → Deil eraiv sūn. → Viņi drīz ieradīsies.

4- WOULD saīsinājumi

would → 'd

I would → I'd → aid → es darītu / es būtu

Piemērs: I'd help you. → Aid help jū. → Es tev palīdzētu.

You would → You'd → jūd → tu darītu / tu būtu

Piemērs: You'd like it. → Jūd laik it. → Tev tas patiktu.

He would → He'd → hīd → viņš darītu / viņš būtu

Piemērs: He'd come. → Hīd kam. → Viņš atnāktu.

She would → She'd → šīd → viņa darītu / viņa būtu

Piemērs: She'd help us. → Šīd help as. → Viņa mums palīdzētu.

We would → We'd → wīd → mēs darītu / mēs būtu

Piemērs: We'd go. → Wīd gou. → Mēs ietu.

They would → They'd → deid → viņi darītu / viņi būtu

Piemērs: They'd agree. → Deid egrī. → Viņi piekristu.

5- HAD saīsinājumi

had → 'd

I had → I'd → aid → es biju jau / es biju izdarījis

Piemērs: I'd finished before he arrived. → Aid finišt bifōr hī eraivd. → Es biju pabeidzis, pirms viņš ieradās.

You had → You'd → jūd → tu biji jau / tu biji izdarījis

Piemērs: You'd already left. → Jūd olredi left. → Tu jau biji aizgājis.

He had → He'd → hīd → viņš jau bija

Piemērs: He'd eaten. → Hīd ītn. → Viņš bija paēdis.

She had → She'd → šīd → viņa jau bija

Piemērs: She'd finished. → Šīd finišt. → Viņa bija pabeigusi.

6- Galvenā atšķirība: 'd var nozīmēt divas lietas

I'd = I would vai I had

I'd go. → Aid gou. → Es ietu.

I'd gone. → Aid gon. → Es jau biju aizgājis.

Parasti nozīmi var noteikt pēc teikuma konteksta un nākamā vārda.

7- NOT saīsinājumi

not → n't

is not → isn't → iznt → nav / ne-

Piemērs: He isn't here. → Hī iznt hīr. → Viņa šeit nav.

are not → aren't → arnt → nav / neesat / neesam

Piemērs: They aren't ready. → Dei arnt redi. → Viņi nav gatavi.

was not → wasn't → woznt → nebija

Piemērs: He wasn't there. → Hī woznt der. → Viņa tur nebija.

were not → weren't → wernt → nebija / nebijām

Piemērs: We weren't late. → Wi wernt leit. → Mēs nenokavējām.

have not → haven't → hevnt → neesmu / nav / vēl neesmu

Piemērs: I haven't finished. → Ai hevnt finišt. → Es vēl neesmu pabeidzis.

has not → hasn't → heznt → nav / vēl nav

Piemērs: She hasn't arrived. → Ši heznt eraivd. → Viņa vēl nav ieradusies.

had not → hadn't → hednt → nebija / vēl nebija

Piemērs: He hadn't eaten. → Hī hednt ītn. → Viņš vēl nebija paēdis.

do not → don't → dount → nedaru / nedara

Piemērs: I don't know. → Ai dount nou. → Es nezinu.

does not → doesn't → daznt → nedara / nezina

Piemērs: He doesn't know. → Hī daznt nou. → Viņš nezina.

did not → didn't → didnt → nedarīja / neizdarīja

Piemērs: I didn't see him. → Ai didnt sī him. → Es viņu neredzēju.

8- Citi saīsinājumi

cannot → can't → kent → nevar

could not → couldn't → kudnt → nevarēja

should not → shouldn't → šudnt → nevajadzētu

would not → wouldn't → wudnt → nedarītu / nebūtu

must not → mustn't → masnt → nedrīkst

will not → won't → wount → nedarīs / nebūs

Piemērs: I won't go. → Ai wount gou. → Es neiešu.

9- Svarīga piezīme

Šie saīsinājumi parasti nav parasti sufiksi jeb vārddarināšanas piedēkļi. Tie ir divu vārdu saīsinātas formas, kurās apostrofs norāda izlaistos burtus.

Piemēri:

I + will → I'll

You + have → You've

He + is → He's

They + are → They're

Do + not → Don't

Can + not → Can't

Atceries: Contractions = saīsinājumi, bet Suffixes = piedēkļi.